DALĪBNIEKI
Amālija Smita
Amālija Smita (Amalie Smith, 1985) dzīvo un strādā Kopenhāgenā. 2009. gadā absolvējusi Dānijas Radošās rakstīšanas akadēmiju, 2015. gadā – Jauno mediju skolu Dānijas Karaliskajā Tēlotājmākslas akadēmijā ar videoinstalāciju “Acis pieskaras, pirksti redz”, kas veltīta digitālo pieskāriensaskarņu fenomenoloģijai. Kopš Dānijas Radošās rakstīšanas akadēmijas absolvēšanas Amālija Smita publicējusi sešas hibrīdgrāmatas. 2015. gada oktobrī Amālija Smita saņēma Dānijas kroņprinča un princeses “Godalgu uzlecošajai zvaigznei”.
Marianne Āgere
Marianne Āgere (Marianne Ager, 1971) ir foto un kinomākslas kuratore Brandta muzejā Odensē, Dānijā. Vairākus gadus strādājusi kā kultūras žurnāliste, koncertu menedžere un dīdžejs. No 2010. līdz 2013. gadam regulāri raksta recenzijas par fotogrāmatām dāņu izdevumam KATALOGJournal of Photography & Video. 2016. gadā bijusi viena no Fotografiska muzeja Stokholmā rīkotās Ziemeļu Jauno fotogrāfu gada balvas žūrijas loceklēm. Fotogrāfijā Āgeri interesē spēcīgs naratīvs, bet fascinē arī attēli, kas atrodas uz mākslas un dokumentalitātes robežas.
Gintare Krasuckaite
Gintare Krasuckaite (Gintarė Krasuckaitė, 1991) ir Kauņas Fotogrāfijas galerijas un rezidences kuratore un mākslas kritiķe. Studējusi mākslas vēsturi un kritiku, kā arī ieguvusi maģistra grādu kuratoru programmā Vītauta Dižā Universitātē Kauņā. Pirms tam strādājusi Kauņas Laikmetīgās mākslas biennālē.
Laura Kūska
Laura Kūska (Laura Kuusk, 1982) ir fotogrāfe un Igaunijas Mākslas akadēmijas Fotogrāfijas nodaļas docente. Viņa piedalās izstādēs kopš 2007. gada. Kūsku interesē skatiena fokuss, varas attiecības starp skatītāju un attēlu, kā arī dažādi paņēmieni, kā veidot mākslas darba naratīvu. Viņas darbi atrodas Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā un privātās kolekcijās Igaunijā un Francijā.
Adams Mazurs
Adams Mazurs (Adam Mazur, 1977) ir kritiķis, kurators un mākslas žurnāla Szum redaktors. No 2002. līdz 2013. gadam bijis kurators Laikmetīgās mākslas centrā Ujazdovska pilī, Varšavā, rīkojot vairākus izstāžu projektus. Mazuram ir vairākas publikācijas, tai skaitā grāmata “Polijas fotogrāfijas vēsture 1839−2009” (2010) un “Jauns fenomens Polijas fotogrāfijā pēc 2000. gada” (2012). 2013. gadā nodibinājis pētniecisku platformu, kas pievēršas Polijas fotogrāmatām. Mazuru galvenokārt interesē laikmetīgā māksla un dokumentālā fotogrāfija.
Marina Valle Noronha
Marina Valle Noronha (1981) ir Helsinku Starptautiskās rezidenču programmas (HIAP) kuratore. Ieguvusi bakalaura grādu arhitektūrā Minasžeraisas Federālajā universitātē Brazīlijā, maģistra grādu kuratoru studijās CCS Bard ASV. Viņa ir pētījusi attiecības starp pastāvīgajām kolekcijām un mainīgajām izstādēm, tostarp eksponēšanas metodes, kas eksperimentē ar izstāžu iekārtojuma butaforijām un vides elementiem, kā gaisma, skaņa un augi.
Baiba Tetere
Baiba Tetere (1978) ir vizuālās kultūras pētniece un biedrības ISSP līdzdibinātāja. Studējusi fotogrāfijas vēsturi De Montfort universitātē, Lielbritānijā. Doktora disertācijas ietvaros pēta agrīno antropoloģisko fotogrāfiju Latvijā 19. gadsimta beigās. Kopš 2006. gada regulāri organizē fotogrāfijas izglītības un mākslas projektus. Pašreiz strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un pasniedz laikmetīgās fotogrāfijas kursu Rīgas Stradiņa universitātē.
Kārlis Vērpe
Kārlis Vērpe (1982) ir kultūras publicists, kas raksta dažādiem Latvijas kultūras laikrakstiem, pasniedz fotogrāfijas vēsturei un attēlu fenomenoloģijai veltītas lekcijas Rīgas Stradiņa universitātē. Vērpe ir ieguvis doktora grādu filozofijā (2012) par darbu, kas veltīts fenomenoloģiskajai attēla apziņas izpratnei. Viņa šībrīža intereses ir saistītas ar Latvijai specifiskiem kultūrpolitiskiem jautājumiem, mākslas un politikas attiecībām, dzimtes un seksualitātes jautājumiem u.c.
Maira Dudareva
Maira Dudareva (1960) ir Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktore. No 1998. līdz 2008. gadam Maira Dudareva strādāja laikrakstā “Diena”, kur no 1998. līdz 1999. gadam bija fotogrāfijas nodaļas vadītāja, bet no 1992. līdz 1998. gadam darbojās kā fotožurnāliste dažādiem medijiem. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, kur viņa veica pētījumu par digitālās fotogrāfijas indeksāciju. Kā eksperte regulāri piedalās fotogrāfijas festivālos un notikumos Latvijā un ārvalstīs.
Lizete Riņķe
Lizete Riņķe (1977) ir ieguvusi maģistra grādu mākslas vēsturē Kopenhāgenas Universitātē. Regulāri raksta par mākslas un kultūras aktualitātēm, darbojas arī kā izstāžu kuratore. Dzīvo un strādā Kopenhāgenā.
Paola Paleari
Paola Paleari (Paola Paleari, 1984) ir neatkarīgā itāliešu autore, redaktore un kuratore; šobrīd viņa dzīvo Kopenhāgenā. Viņa pamatnodarbju vidū ir redaktora vietnieces pienākumi žurnālā YET (izdevums, kas veltīts starptautiskajai fotogrāfijai), kā arī dalība tīmekļa portālā un kuratoru kolektīvā artnoise, kas koncentrējas uz laikmetīgo mākslu un kultūru. Viņas interešu loks saistīts ar fotogrāfisko valodu un tās saikni ar vizuālās mākslas izpausmēm.
Manona Rekordona
Manona Rekordona (Manon Recordon, 1985) 2009. gadā absolvējusi Parīzes Nacionālo Tēlotājmākslas akadēmiju. Pirms tam ieguvusi maģistra grādu kino pētniecībā Parīzes Didro universitātē. Rekordona bijusi rezidencē Romas Franču akadēmijā jeb Villa Medici un līdzdibinājusi mākslinieku žurnālu M.E.R.C.U.R.E. Rekordonas intereses un izpausmes mākslā aptver vēsturi, tekstu, filmu un fotogrāfiju. Viņas mākslas darbi ir daudzslāņainas kustīgu un nekustīgu attēlu kolāžas, kuros izmantoti vēstures arhīvos ievākti elementi, arheoloģiski atradumi, uzfilmēti materiāli ar impresionistu gleznām vai sengrieķu skulptūrām, kolektīvās atmiņas uzplaiksnījumi, sīkas ziņu druskas un mūsdienu dzīves fragmenti.
Gijoms Marsjals
Gijoms Marsjals (Guillaume Martial, 1985) desmit gadus nopietni nodarbojies ar daiļslidošanu, pēc tam pievērsies kino studijām. Šobrīd Marsjals aizrāvies ar nekustīgiem attēliem. 2009. gadā viņš vairākus mēnešus pavadīja filmēšanas laukumā, kurā uzņemta Žaka Tatī filma “Svētku diena”. Šī pieredze viņu iedvesmoja uz personāža radīšanu kinoburleskas tradīcijā. Viņa darbi ar rotaļīguma un zobgalības palīdzību rosina domāt par cilvēka vietu telpā. Marsjals 2015. gadā bija viens no starptautiskās Leica-Oskara Barnaka godalgas finālistiem, kā arī ieguva HSBC godalgu. Izdevniecībā Actes Sud izdevis monogrāfiju Slap-Stick.
Zaharijs Godrijo-Ruā
Zaharijs Godrijo-Ruā (Zacharie Gaudrillot-Roy, 1986) aizrauj kino un tā radītā noskaņa; savu kaislību pret attēliem mākslinieks realizējis caur fotogrāfiju un video. 2011. gadā Lionā atvēris fotodarbnīcu/galeriju L’ABAT-JOUR,, kur kopā ar citiem fotogrāfiem organizē izstādes un uztur fotolaboratoriju. Savos mākslas darbos Godrijo-Ruā sevi pozicionē kā vērotāju, kurš aplūko svešādu pasauli, mēģinot izprast savu vietu tajā. Viņa vērojumā apvienota realitāte un fikcija, centieni apjēgt nezināmo un tukšumu. Šo pretrunu mākslinieks izmanto, lai radītu nerealitātes sajūtu, izmainītu apkārtējās pasaules uztveri, piemēram, kā svešiniekam nonākot viltus ainavā vai arī cenšoties tajā iekļauties un saplūst ar to.
Morgāna Denclere
Morgāna Denclere (Morgane Denzler, 1986) ir māksliniece, kuras jaunrades dzinulis ir empātija un vēlme dalīties pieredzē; viņu motivē dziļa interese par “patiesību”. Līdz ar to viņu ne vienmēr apmierina fotogrāfiskais attēls – to var bezgalīgi pavairot, taču vienlaikus viegli pazaudēt pašu galveno, kā dēļ darbs tapis, piemēram, to pieredzi, kas bija pieejama attēla uzņemšanas brīdī. Attēls ir divdabis, robežšķirtne starp inscenējumu un dokumentalitāti, kur autora nostājā izpaužas pārpalikumi no pieredzētā. Viņa mēģina tuvoties izpratnei par mākslu un dzīvi; tuvoties poētiskā un politiskā ceļā.
