IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS DALĪBNIEKI

Irēna Bužinska (1955) Mg. Art, beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Kopš 1977. gada strādā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, pašreiz izstāžu kuratore. Publicējusi vairāk nekā 300 rakstus par latviešu mākslas vēstures jautājumiem un mūsdienu mākslas izstādēm. Kopš 1989. gada pievērsusies latviešu mākslas vēstures pētniecībai, īpaši Voldemāra Matveja mantojuma, mākslinieku-fotogrāfu darbības apzināšanai. Galarezultātā izveidojusi izstādi “Hibrīdu pārlidojumi. Mākslinieks kā fotogrāfs. 19. gs. vidus–2010”, LNMM, “Arsenāls” (2011) un 19. gs. mākslas fotoreprodukciju izstādi Mākslas muzejā “Rīgas Birža” (2019). Vairāku Voldemāra Matveja, Intas Rukas, Andreja Granta, Egons Spura, Aivja Šmuldera, Valda Celma un Ata Ieviņa fotoizstāžu kuratore. Pašreiz uzmanības lokā fotomontāžas lietojums 20.–30. gadu presē Latvijā, kā arī amatieru izgatavotās fotopastkartes. Izdevniecībā Ashgate (ASV, 2015, II izdevums 2019) iznākusi grāmata Vladimir Markov and Russian Primitivism: A Charter for the Avant-Garde (sadarbībā ar Z. S. Strother un Jeremy Howard).

Vika Eksta (1987) ir māksliniece un pedagoģe, kas savos darbos izmanto fotogrāfiju, kustīgo attēlu, performanci un audiovizuālos arhīvus. Vika savos darbos apvieno dokumentālus un fiktīvus vēstījumus, strādājot pie projektiem ilgtermiņā. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un EFTI fotoskolā Madridē, ieguvusi maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Vika ir ADC Young Guns, FK Portfolio un Rīgas Fotogrāfijas biennāles balvas jaunajiem Baltijas fotogrāfiem ieguvēja, nominēta Purvīša balvai. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, piemēram, ISSP Galerijā, Kauņas Fotogrāfijas galerijā, Galerijā Alma, piedalījusies grupu izstādēs Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, “kim?” laikmetīgās mākslas centrā un citviet.

Gabriele Gervickaite (Gabrielė Gervickaitė) (Gabo) ir viena no platformas Luna6 dibinātājiem, kā arī Lietuvas Starpdisciplināro mākslinieku apvienības dalībniece. Doktora grāda kandidāte mākslā Viļņas Mākslas akadēmijā. Gervickaite ir ne vien māksliniece, bet arī kuratore un mākslas pedagoģe, kas strādā ar sociāli mazāk aizsargātām grupām (strādājusi ar invalīdiem, kā arī jauniešiem). Savos darbos pēta attiecības starp ķermeņiem un medicīnas industriju. Gervickaite veido mākslas darbus, izmantojot savu ķermeni kā arhīva materiālu un pētot normalitātes konstruēšanas iespaidu – jo īpaši mūsdienu medijos, kā arī sociālās un politiskās situācijās.

Noa Brēmers (Noah Brehmer) ir politologs, kultūras notikumu organizators un viens no platformas Luna6 dibinātājiem. Dzīvojis Ņujorkā, pirms vairākiem gadiem pārcēlies uz Lietuvu. Brēmers publicējis rakstus un esejas izdevumos Art and Education Journal, Blind Field Journal, Left East, Mute Magazine, Metropolis M un OpenDemocracy. Dalībnieks redaktoru un korektoru apvienībā Endash. Viņa aktuālāko aktivitāšu vidū ir redaktora darbs izdevumā “Galējās atpūtas darbinieku kluba lasāmgrāmata” (2021), kā arī dalība vakarskolas “Ceļi uz autonomiju” organizēšanā. Patlaban Brēmers palīdz organizēt kolektīvās pētniecības procesus, kas aplūkotu urbānos kopresursus postsociālistiskajā Austrumeiropā.

Jūnass Lunds (Jonas Lund, 1984) veido gleznas, skulptūras, fotogrāfijas, mājaslapas un performances, kas kritiski aplūko laikmetīgās tīklotās sistēmas, kā arī kontroles un varas struktūras. Viņa mākslas prakse ietver sistēmu veidošanu un parametru nospraušanu, šajā procesā nereti iesaistot arī skatītāju. Šīs pieejas rezultāts ir performatīvi mākslas darbi, kur algoritmi vai noteikumu kopums nosaka izpildāmus uzdevumus. Ar mākslas darbu palīdzību Lunds pēta aktuālās problēmas, kas rodas mūsdienu sabiedrības pieaugošās digitalizācijas dēļ, to skaitā jautājumus, kas skar autorības un līdzdalības tēmas, kā arī varas un pašnoteikšanās sadalījumu sabiedrībā. Vienlaikus Lunda māksla kritiski lūkojas uz mehānismiem, kas nosaka mākslas pasaules darbību; Lunds uzdod jautājumus par mākslas ražošanas procesu, autoritāti un mākslas tirdzniecības praksi.

Lunds ieguvis maģistra grādu mākslā Pīta Zvarta institūtā Roterdamā (2013) un bakalaura grādu mākslā Gerita Rītvelda akadēmijā Amsterdamā (2009). Viņam bijušas personālizstādes Photographers’ Gallery (2019) un Vaitčapelas galerijā (2016) Londonā, Stīva Tērnera galerijā Losandželosā (2016, 2015, 2014), Vekšes Mākslas namā Zviedrijā (2016), platformas MAMA izstāžu telpā Roterdamā (2013), Jaunajā laikmetīgās mākslas muzejā Ņujorkā (2012). Viņa darbi iekļauti daudzās grupas izstādēs, to skaitā izstādēs Pompidū centrā Parīzē, Šinkela paviljonā Berlīnē, Karlsrūes Mākslas un mediju centrā, 2019. gada Vīnes biennālē, Meli mākslas institūtā Roterdamā, laikmetīgās mākslas centrā Kindl Berlīnē, kā arī Amsterdamas Pilsētas muzejā.

Paola Paleari (Paola Paleari, 1984) ir itāļu izcelsmes neatkarīgā autore, redaktore un kuratore, kas dzīvo un strādā Kopenhāgenā. No 2013. līdz 2018. gadam viņa ieņēma redaktora vietnieces pozīciju žurnālā YET; kopš 2018. gada vada izstāžu platformu JIR SANDEL. Raksta par laikmetīgo mākslu tādiem izdevumiem kā Flash Art, Elephant, Mousse Magazine un Vogue. Paleari interesē fotogrāfiskā valoda un tās saistība ar laikmetīgo vizuālo kultūru un mākslinieciskajām izpausmēm. Papildus tam viņu interesē arī kritiskās un radošās rakstības pārklāšanās punkti; Paleari nereti mākslas kritiku savieno ar citiem stāstniecības paveidiem.
Foto: Urška Boļkovaca (Urška Boljkovac)

Maiks Pepi (Mike Pepi, 1986) raksta par mākslu, kultūru un tehnoloģijām. Viņa teksti publicēti izdevumos frieze, e-flux, Flash Art, Art in America, DIS Magazine, Artforum, The Art Newspaper, Spike Art, The Brooklyn Rail, Rhizome, kā arī The New Criterion. Papildus tam viņš izveidojis “Mākonī izvietoto institūciju kritikas grupu” (CBIC) – diskusiju klubu, kurā tiek aplūkotas jaunā tipa digitālās tehnoloģijas un to attiecības ar kultūras institūcijām. 2015. gadā Pepi kopā ar Mārvinu Džordanu bija viesredaktors izdevuma DIS Magazine datiem veltītajam numuram. 2018. gadā viņš uzņēmās viesredaktora lomu Sanfrancisko Modernās mākslas muzeja platformas Open Space speciālizdevumam “Smagās iekārtas”. Pepi dzīvo un strādā Ņujorkā.

Auguste Petre (1993) ir neatkarīgā kuratore un mākslas procesu pētniece. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, Mākslas vēstures un kuratoriālo studiju nozarē. Petres intereses galvenokārt raksturo politikas un mākslas attiecības, starpnozaru manifestācijas vizuālajā mākslā, kā arī 20. gs. 90. gados dzimušo latviešu mākslinieku radošās izpausmes. Kopš 2017. gada Petre darbojas kā mākslas žurnāliste, veidojot publikācijas Latvijas un ārzemju medijiem, tostarp strādājusi par Baltijas redaktori portālā Arterritory.com, viņai ir pieredze kā mākslas procesu lektorei, darbojoties fonda “Mākslai vajag telpu” projektos un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kopš 2020. gada Auguste Petre ir Rīgas Mazākās galerijas programmas direktore un Rīgas Mazāko izsoļu cikla līdzautore.
Foto: Marta Mielava

Tīna Pētersone (1994) ieguvusi maģistra grādu laikmetīgās mākslas kūrēšanā Goldsmita koledžā Londonas Universitātē. Pirms tam absolvējusi komunikācijas zinātnes bakalaura programmu Latvijas Universitātē, kā arī pavadījusi semestri Cepelina Universitātē Frīdrihshāfenā, Vācijā, studējot komunikāciju un kultūras menedžmentu. Aizvadītajā gadā tika uzņemta kuratoru vasaras skolā What Could Should Curating Do? Belgradā, Serbijā. Ieguvusi pirmo Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 un Latvijas Mākslas akadēmijas konkursa “Jaunais kurators!” balvu, kā arī kūrējusi starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles “Eiropas jaunrade” ceļojošo izstādi Cēsīs, Latvijā. Kopā ar mākslinieku Krišjāni Elviku izveidojusi apvienību temporary.lv, kas 2020. gada vasarā apmetās mākslas laboratorijā Baltijas jūras krastā. Kūrējusi Lindas Vilkas soloizstādi BREAK-me-DOWN-tomorrow (2020) Plieņciemā, Latvijā, kā arī kopā ar domubiedriem strādājusi pie grupas izstādēm Making Sense (2020) un It Got Brighter, Then Dimmer, Right Next to the Wound (2019) Londonā, Lielbritānijā.

Sīms Preimans (Siim Preiman, 1992) ir laikmetīgās mākslas aģents un Tallinas Mākslas nama kurators, kā arī mobilās mākslas platformas galerii galerii vadītājs. Viņa kūrētie projekti pēta mākslas spēju ietekmēt cīņu pret globālām lielvarām, īpašu uzmanību pievēršot mākslas radīšanas ētiskajiem aspektiem un sabiedrībā valdošajiem mikronaratīviem. Studējis mākslas zinātni Igaunijas Mākslas akadēmijā. Jaunākie Preimana kūrētie projekti: “galerii galerii piedāvā: lakoniska mobilo mākslas platformu antoloģija” 1. marta galerijā Tallinā (2021), Marijas Valdmas “Atmiņu pils” Tallinas Pilsētas galerijā (2021) un Mihkela Ilusa un Paula Kuimeta “Nebeidzamais stāsts” Tallinas Mākslas namā (2020).
Foto: Keiu Māsika (Keiu Maasik)

Antra Priede (1985) ir mākslas zinātniece un kuratore. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozari, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Jau kopš studiju laikiem patstāvīgā darba vieta ir bijusi LMA – prorektore studiju darbā, maģistra programmas vadītāja. Kopš 2018. gada vada arī Mākslas zinātnes un teorijas apakšnozares Kuratoru specializāciju. Kā maģistra programmas vadītāja viņa velta daudz laika un enerģijas starptautisku nozares profesionāļu piesaistei akadēmijas darbā, lai maģistra programmā studējošie gūtu ne tikai daudzpusīgu, bet arī starptautisku pieredzi, kas palīdzētu veidot spēcīgu personīgās prakses pamatu un iepazīstinātu ar nozares laikmetīgo savdabību.

Personīgi vērtīgu profesionālo pieredzi Antra guvusi, strādājot Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā par projektu vadītāju un kuratori. Viņa veidojusi un vadījusi Latvijas mākslas vides sadaļu Baltijas laikmetīgās mākslas ziņu portālā Echo Gone Wrong. Pētniecības aktivitātes saistītas ar trimdas mākslas vēstures pārskatīšanu, akcentējot mākslas vidē svarīgākos jautājumus, kas saistīti ar kuratora lomu lokālā un starptautiskā mākslas ekosistēmā, sievietes lomu mākslas vidē un citiem, ne vienmēr ērtiem jautājumiem.

Airi Trīsberga (Airi Triisberg, 1982) ir neatkarīgā kuratore, autore un pedagoģe, kas dzīvo un strādā Tallinā. Viņas profesionālā darbība nereti saistīta ar punktiem, kuros krustojas politiskā izglītība, pašorganizēšanās un zināšanu radīšana. Trīsbergas pastāvīgo pētniecisko interešu vidū ir vēsturiskas un mūsdienu situācijas, kad dzīve ar slimību vai invaliditāti tiek politizēta sociālas kritikas vārdā. 2015. gadā Trīsberga bija kuratore izstādei “Atlabsti drīz!”, ko veidoja 70. gadu radikālajās kustībās radušos sociālo šķietamību mākslinieciski pārveidojumi. Cita Trīsbergas darbības joma ir interese par bīstamiem darba apstākļiem un mākslas darbinieku organizēšanos. 2015. gadā viņa kopā ar Minnu Henriksoni un Ēriku Krikortzu izdeva grāmatu “Mākslas darbinieki – materiālie apstākļi un darba problemātika laikmetīgās mākslas nozarē”. Patlaban Trīsberga pēta sociālā aktīvisma un kultūras izpausmju saskarsmes punktus Austrumeiropā.

Kaspars Vanags (1970) ir mākslas kurators un teorētiķis. Kopā ar domubiedriem deviņdesmitajos gados izveidoja radošo apvienību Open, kas organizēja plaša mēroga starpdisciplinārus pasākumus, veicinot sadarbības praksi starp vizuālās mākslas, elektroniskās mūzikas, jauno mediju mākslas un literatūras jomā iesaistītajiem. Kā kurators veidojis projektus, kuros mākslai piešķirta kritiska sociālās platformas loma. Vēlāk pievērsies mākslas vēstures studijām, ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Kortolda mākslas institūtā Londonā. Kurators Latvijas paviljonam 56.Venēcijas mākslas biennālē (Katrīna Neiburga, Andris Eglītis Armpit). Starp nozīmīgākajām pēdējā laika izstādēm un mākslas projektiem jāmin “Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2015) , “Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2018), Rīgas Starptautiskās mākslas biennāles starpsezonu publiskā programma microRIBOCA (2019) un “Sekretiki: Rakšana padomju pagrīdē” (2020) Laikmetīgās mākslas muzejā “Garage”. No 2020. gada vada Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju.