IZSTĀŽU DALĪBNIEKI

Marianne Bjērnmira (Marianne Bjørnmyr, 1986) dzīvo Būdē, Norvēģijā. Bjērnmiras darbi pievēršas fotogrāfijai, autentiskumam un dokumentācijai, redzamajam un neredzamajam, zinātnei un dabas fenomeniem. Viņas instalācijas bieži veidotas no analogiem fotoattēliem un skulpturāliem objektiem. Bjērnmiras darbi izrādīti Londonas Peckham24, Unseen Photofestival, Amsterdam, Kunstquartier Bethanien, Berlīnē un citur. Starp nesenākām personālizstādēm MELK Gallery, Oslo, Buskerud kunstsenter, Drammenē, Stormen kunst/Dáddja, Būdē, Nordnorsk kunstsenter, Svolvērā un Reikjavīkas fotogrāfijas muzejā. Viņas darbi ir publiskās kolekcijās Ziemeļnorvēģijas mākslas muzejā un Norvēģijas Arktiskajā universitātē (KORO, Public Art Norway). 2017. gadā sadarbībā ar Danu Marineru Manrianne Būdē dibināja mākslinieku vadītu telpu NOUA. 2012. gadā Bjērnmira ieguvusi maģistra grādu fotogrāfijā Londonas Komunikāciju koledžā, Mākslas universitātē.

Bolderājas grupa darbojas kopš tūkstošgades mijas kā mākslinieku un radošu cilvēku apvienība, kurā kopienas kultūras mantojums ir interešu, izpētes un kolekcionēšanas objekts, savukārt tā aizsardzība ir sociālā aktīvisma un laimetīgās mākslas mijiedarbības process. Divdesmit gadus Bolderājas grupa īsteno ideju par muzeju bez sienām, aicinot māksliniekus interpretēt Bolderājas un Daugavgrīvas dabas, vēstures un cilvēku stāstus situācijās, kad tie kļuvuši apdraudēti – “Māja Bolderājā”(1998) Lielās ielas garumā, “Balasts” Daugavgrīvas cietoksnī (1999), Post Scriptum Komētfortā (2000), projekti Krievu salā, Tekstilnieku parkā, Sūkņu stacijā, Daugavā un zem karjera ezera ledus. Grupas krājums – foto, dokumentu un priekšmetu kolekcija – ir ne vien ideju impulss, bet arī arguments aizsardzībai, panākot pieminekļa statusa piešķiršanu, lēmumu atcelšanu, robežu paplašināšanu. Kopš 2015. gada Bolderājas grupa ir saistīta ar Daugavgrīvas cietoksni tā ceļā no nolemtības uz izcilību.

Irēna Bužinska (1955), Mg. Art, beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Kopš 1977. gada strādā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, pašreiz izstāžu kuratore. Publicējusi vairāk nekā 300 rakstu par latviešu mākslas vēstures jautājumiem un mūsdienu mākslas izstādēm. Kopš 1989. gada pievērsusies latviešu mākslas vēstures pētniecībai, īpaši Voldemāra Matveja mantojuma, mākslinieku-fotogrāfu darbības apzināšanai. Galarezultātā izveidojusi izstādi “Hibrīdu pārlidojumi. Mākslinieks kā fotogrāfs. 19. gs. vidus–2010”, LNMM, “Arsenāls” (2011) un 19. gs. mākslas fotoreprodukciju izstādi mākslas muzejā “Rīgas Birža” (2019). Vairāku Voldemāra Matveja, Intas Rukas, Andreja Granta, Egona Spura, Aivja Šmuldera, Valda Celma un Ata Ieviņa fotoizstāžu kuratore. Pašreiz uzmanības lokā fotomontāžas lietojums 20.–30. gadu presē Latvijā, kā arī amatieru izgatavotās fotopastkartes. Izdevniecībā Ashgate (ASV, 2015, II izdevums 2019) iznākusi grāmata Vladimir Markov and Russian Primitivism: A Charter for the Avant-Garde (sadarbībā ar Z. S. Strother un Jeremy Howard).

Santa France (1993) ir latviešu digitālā māksliniece, kuras darbība lielākoties ir saistīta ar 3D programmatūras piedāvātajām iespējām un to lietojumu web kolāžu, video, animētu GIF attēlu un digitālo ilustrāciju veidošanā. Viņas kompozīcijām raksturīgā hiperreālistiski sterilā vide un kontrastējošie organiskie un cilvēka radītie objekti ne tikai atmasko to veidošanā izmantotās programmatūras vizuālās valodas īpatnības, bet arī vēsta par mūsdienu eksistences problēmām – digitālo kultūru, pašrefleksiju, nostalģiju un vientulību, kas saistīta ar dzīvi tiešsaistē. Šobrīd dzīvo un strādā Berlīnē.

Gaile Griciūte (1985) ir komponiste un skaņu māksliniece. Viņa absolvējusi Sibēliusa Mūzikas akadēmiju Helsinkos, Somijā, un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmiju, kā arī bijusi apmaiņas studente Städelschule Frankfurtē pie Mainas.

Gaile Griciūte piedalās performanču kolektīvā Eye Gymnastics, kura darbi tikuši izrādīti festivālos Lietuvā un Vācijā. Festivāli un koncertu sērijas, kurās tika prezentēti Gailes Griciūtes skaņu un mākslas projekti, ietver: Ahead, “Jauna mūzika”, Soundscape, NOA, Estonia, Gaida (Lietuva), Couterflows (Lielbritānija), Sound Art Festival (Kaliņingrada), Unsound (Krakova), Labor Sonor (Berlīne), Tectonics (Tel Aviva), Atmospherics (Haus Der Kunst, Minhene).

Annemarija Gulbe (1997) absolvējusi Vizuālās komunikācijas nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā un ISSP laikmetīgās fotogrāfijas skolu, piedalījusies vairākās meistarklasēs un grupu izstādēs, kā arī sarīkojusi divas personālizstādes. 2019. gadā māksliniece kļuva par galvenās balvas ieguvēju Biennale Jeune création européene Francijā. Veidojot fotogrāfiju sērijas un instalācijas, Annemarija Gulbe pievēršas ikdienas un apkārtējās sabiedrības atspoguļojumam, fiksējot šķietami ierastās parādības un piešķirot tām no jauna strukturētu kontekstu. Mākslinieces rokrakstam raksturīgi spilgti un bezbailīgi kontrasti, kā arī šķietami marginālās teritorijas un dzīves patiesības ekspluatēšana ar mākslas palīdzību.

Aksels Hāgensens (Aksel Haagensen, 1993) ir igauņu mākslinieks. Ieguvis bakalaura grādu, studējot instalāciju un tēlniecību Igaunijas Mākslas akadēmijā. Mākslinieciskajā praksē viņš darbojas ar fotogrāfijas mediju un dokumentālo teoriju. Viņu interesē tas, kas fotogrāfijās paliek ārpus kadra – gan fiziski, gan teorētiski.

Hele (1991) 2017. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. 2016. gadā papildinājusi zināšanas Barselonā, Escola Massana Centre d'Art i Disseny augstskolā. Piedalījusies grupu izstādēs Eiropā un ASV un sarīkojusi personālizstādes North 001 (2018) Tallinas ielā 6, “POEM°N” (2019) Trondheimā, Norvēģijā, Akron Gallery. Nesenākā personālizstāde I Will Meet You At The River norisinājās 2020. gada augustā Valgas kapelā, Igaunijā, EASA arhitektūras rezidences un vasaras skolas pasākumu ietvaros. Saviem darbiem māksliniece iedvesmojas no dabas un nemateriālās pasaules mijiedarbības, īpaši uzsverot ekoloģiskās problēmas un sabiedrībā aizmirstas vērtības. Hele darbojas starpdisciplināri un projektos apvieno dažādas tehnikas un medijus, piemēram, analogo fotogrāfiju, skaņu, tekstilu, telpiskus objektus, grafiku, video utt.

Kloē Jancis (Cloe Jancis, 1992) ir igauņu māksliniece, kas galvenokārt nodarbojas ar fotogrāfiju, video un instalāciju. Mākslinieci intriģē sievietes sociālais tēls un lomas, identitātes konstruēšana, rituāli un paražas, kas saistās ar sievišķības pasniegšanu. Viņas pašportretiskie darbi bieži atsaucas uz mijiedarbību starp personiskām un sabiedrības vēlmēm un gaidām un uzsver smalko robežu starp būšanu un slīdēšanu no vienas lomas citā. Jancis absolvējusi Igaunijas Mākslas akadēmiju ar bakalaura grādu fotogrāfijā (2018). Šobrīd viņa studē maģistrantūrā Laikmetīgās mākslas programmā Igaunijas Mākslas akadēmijā. Starp viņas nesenākajām izstādēm ir Between You and This festivālā Festival Fictions Documentaires Carcassonne, Francijā (2021), In front of the mirror, on a day full of enthusiasm, you put your mask on too heavily, it bites your skin galerijā Temnikova & Kasela (2021, kopā ar Sigrīdu Vīru) Tallinā, Igaunijā, grupas izstāde Exhibition as Conversation Tartu Mākslas namā (kuratore Hanna-Liisa Konta, 2021) Tartu, Igaunija, un grupas izstāde Letters from a Foreign Mind Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā (kuratore Laura Tootsa, 2021) Tallina, Igaunija.

Kristīne Krauze-Slucka (1979) ir latviešu vizuālā māksliniece, kas savā mākslinieciskajā praksē aplūko un pēta cilvēka, tehnoloģijas un dabas attiecības, bieži eksperimentējot ar digitālajiem un analogajiem fotogrāfiskajiem procesiem. Pievēršot uzmanību adaptācijas un hibridizācijas norisēm, māksliniece priekšplānā bieži izvirza izvēlētā medija materialitātes aspektus. 2017. gadā absolvējusi ISSP Skolu. 2020. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. 2020. gadā saņēmusi gleznotāja Valdemāra Tones fonda stipendiju un Ziemeļvalstu un Baltijas jauno mākslinieku balvu. 2020. gadā ieguvusi “Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021” īpašo balvu, iegūstot iespēju publicēt grāmatu sadarbībā ar izdevniecību NoRoutine Books. Piedalās izstādēs kopš 2017. gada.

Niko Krijno (Nico Krijno, 1981) nāk no teātra un eksperimentālā kino vides, un viņa darbība noris neskaidrajā starptelpā starp fotogrāfiju, kolāžu, glezniecību un performanci. Viņa darbi pēta katra medija robežas un materializējas neatkārtojamu krāsainu abstrakciju straumē, kas ne vien darbojas kā autonomi mākslas darbi, bet, skatīti kā kolekcija, nepārprotami atklāj acīmredzamu Krijno apsēstību un nepagurstošu ieintriģētību tajā, kā tiek uztverta fotogrāfija. Bieži strādājot ar atrastiem materiāliem, kas uzieti tuvākajā apkārtnē, viņš tos interpretē un pārdomā, lai rastu alternatīvas struktūras tam, kā tiek konstruēta un uztverta nozīme un matērija. Šo pārejošo struktūru fotografēšana, kā viņš pats raksturo, ir privāts un fizisks priekšnesums, kurā auditorija ir kamera.

Svarīgi, ka šo teatrālo ainu fotografēšana ir tikai viena daļa no Krijno darbības. Izmantodams dažādus digitālos rīkus, viņš neskaitāmas reizes pārveido materiālus, krāsas un formas, līdz katra fotogrāfija liek pastāvīgi apšaubīt tās izpratni, vienmēr vairīdamās palikt statiska.

Madara Kvēpa (1996) 2019. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot bakalaura grādu, un šobrīd turpina studijas maģistrantūrā. Kopš 2016. gada viņa aktīvi piedalās grupu izstādēs, līdz šim sarīkojusi arī četras personālizstādes.

Mākslinieces glezniecība stāsta par noteiktām tēmām un balstās konkrētā tēlu sistēmā, taču atveidā ir abstrakta un atvērta skatītāja interpretācijām. Apkārtesošās lietas un notikumi nereti nokļūst Madaras Kvēpas gleznu fokusā, tādējādi atklājoties no jauna pašas mākslinieces un mākslas darbu uztvērēja skatienam. Trauslas gleznieciskas nianses mijas ar monumentālu tehnisko izpildījumu, apstiprinot laikmetīgās glezniecības aktualitāti un nepieciešamību mūsdienu mākslas kopainā. Izstādē Madara Kvēpa aicināta piedalīties, pateicoties savai interesei par detaļu estētiku un spēju šķietami aizmirstās lietās un notikumos arvien atrast nozīmību.

Reinis Lismanis (1992) šobrīd dzīvo un strādā Londonā, Lielbritānijā. Viņam bijušas personālizstādes Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā Rīgā, Brockley Gardens un no format Londonā un CCA: Dorset Place Braitonā. Piedalījies grupu izstādēs KAI Mākslas centrā (Tallina), Benaki muzejā (Atēnas), Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Rīga), Rīgas Fotogrāfijas biennālē un Rīgas Fotomēnesī, Fotopub festivālā (Novo Mesto), Galleria SP3 (Trevīzo) un FUGA (Budapešta). Publicējis divas monogrāfijas Trial and Error (Skinnerboox, 2019) un T6031_T6061_T8001 (NoRoutine Books, 2019). Lismanis absolvējis Braitonas Universitāti un patlaban studē mākslas vēsturi Londonas Universitātes Birkbekas koledžā.

Sems Margēvičs (Sam Margevicius, 1989) ir mākslinieks, kas pēta fotogrāfijas drukas materialitāti un apspēlē medija spēju reprezentēt tēlniecību, zīmējumu un performanci. 2021. gadā Margēvičs sadarbībā ar grāmatu studiju Small Editions NYC izdeva Darkroom Drawing — veltījumu izzūdošajai fotogrāfijas analogās drukas praksei, kas tika balstīts viņa četru gadu darba pieredzē, strādājot galvenā drukziņa vadībā. 2019. gadā Margēviča instalācija “Divdesmit seši” bija skatāma kā personālizstāde Baxter St. CCNY Gallery Ņujorkā, ASV, un viņam tika piešķirta mākslinieku rezidences Praire-Ronde (Mičigana, ASV) stipendija. 2017. gadā viņš ieguva maģistra grādu mākslās Starptautiskā Fotogrāfijas centra / Barda koledžas programmā padziļinātās fotogrāfijas studijās. Margēvičs dzīvo un strādā Ņujorkā.

Katja Matera (Katja Mater, 1979) ir vizuālā māksliniece, filmu veidotāja, montāžas režisore un organizatore. Viņa studējusi Gerita Rītvelda akadēmijā un pēcāk De Ateliers postdoktorantūras institūtā Amsterdamā. Materas prakse vērsta uz fotogrāfijas un filmas īpašībām no metaperspektīvas, izmantojot tos kā necaurredzamus medijus. Veidojot hibrīdus no dažādiem optiskiem medijiem, instalācijām un performancēm, viņa dokumentē to, kas parasti paliek ārpus cilvēka spējas ieraudzīt. Matera vēlas atklāt atšķirīgus vai alternatīvus realitātes pieredzējumus laukos, kur optiskie mediji darbojas atšķirīgi no cilvēka acs, un tādējādi kļūst par starpnieci starp laiku, telpu, uztveri un to izpratni. Viņa fiksē vienlaikus iespējamo un neiespējamo, paliekot telpā starp informāciju un interpretāciju. Materas darbi izrādīti starptautiskās institūcijās, to skaitā Stedelijk muzeja Amsterdamā, Ženēvas Laikmetīgās mākslas centrā, Laikmetīgās mākslas centrā Vleeshal Midelburgā, Utrehtas Centrālajā muzejā, Temporary Gallery Ķelnē, Fotogalleriet Oslo, Marres muzejā Māstrihtā un galerijā Kiosk Ģentē.

Erina O’Kīfa (Erin O'Keefe, 1962) ir Ņujorkā dzīvojoša fotogrāfe. Viņa izmanto kluso dabu, lai pētītu telpas uztveri un fotogrāfiskā attēla mainību. Iespaidu uz darba izpētes tēmu un procesu ietekmējusi viņas darbošanās arhitektūrā. Viņas darbi ir starptautiski izstādīti, visnesenāk galerijā Seventeen Londonā un Albada Jelgersma galerijā Amsterdamā.

Pauļus Petraitis (Paulius Petraitis, 1985) ir Viļņā strādājošs mākslinieks, teorētiķis un neatkarīgais kurators. Viņa prakse koncentrējas ap attēlu darināšanu plašākos sociālajos un kultūras kontekstos. Liela daļa viņa darbu pēta tehnoloģijas lomu nozīmju veidošanā un iztirzā fotogrāfiskā attēla funciju tiešsaistes un bezsaistes vidē. Petraiša nesenais projekts “Vīrs ar tumšiem matiem un saulrietu fonā” pēta vizuālo atpazīstamību, izmantojot pieeju, kas balstīta dialogā ar attēla interpretācijas programmatūru. Tā tika prezentēta kā soloizstāde galerijā Lokomotif Lietuvā un publicēta 2020. gadā. Petraiša grāmatas atrodas vairākās kolekcijās, to skaitā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMA), Metropoles mākslas muzejā un Barselonas Laikmetīgās mākslas muzejā (MACBA), kā arī Klārka mākslas institūtā un Jēlas Universitātē.

Vilma Pimenova (Vilma Pimenoff, 1980) ir somu māksliniece. Viņas darbi nereti pievēršas semiotikai un pēta, kā uztveram apkārtējo pasauli caur zīmēm un simboliem. Vienlīdz viņai interesē vērot kultūras konvencijas, kas atklājas caur ikdienas priekšmetu studijām, novietojot tos nedaudz ārpus ierastā konteksta vai mainot to izmērus. Pimenovas darbi bijuši izstādīti galerijā The Photographers’ Londonā, fotogrāfijas festivālā Circulation(s) centrā Centre CentQuatre Parīzē un kā milzu fotopalielinājumi Parīzes metro stacijās, kā arī Maskavas Multimediju mākslas muzejā Krievijā, galerijās Zviedrijā, Somijā, Itālijā, Francijā un Apvienotajā karalistē. 2017. gadā Pimenova saņēma somu fotogrāfijas balvu Edit -Editorial Photographer of the Year par attēliem žurnālā Image Magazine, un viņa tika atzinīgi novērtēta sacensībā par Celeste balvu Florencē, Itālijā.

Pimenova ieguvusi maģistra grādu fotogrāfijā (LCC / University of the Arts London). Šobrīd dzīvo un strādā Helsinkos.

Zanda Puče (1992) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedru, ISSP Fotogrāfijas skolu un apguvusi Jauno mediju mākslu Liepājas Universitātē. Viņa savā darbībā kombinē zīmējumu, grafiku un digitālo grafiku, fotogrāfiju, video un instalāciju. Zanda ir piedalījusies vairākās grupas izstādēs Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā un Vācijā, kā arī organizējusi personālizstādes. Viņas izstādes EX-libri Art Voyage un “Medības” (2016) saņēma Siguldas novada Gada balvu kultūrā.

Čārlzs Ričardsons (Charles Richardson, 1979) ieguvis maģistra grādu Slaidas tēlotājmākslas skolā (2014), un šajā pašā gadā saņēma Saatchi New Sensations balvu par videoinstalāciju Rehearsa’. Drīz pēc tam viņam bija pirmā personālizstāde Cabin Gallery Londonā, un viņš tika iekļauts Daata Editions izstādēs LOOP, Barselonā, NADA, Ņujorkā, un vēlāk Venēcijas Biennālē, 2017. Viņš tika izvēlēts un izrādīts Bloomberg New Contemporaries Liverpūles Pasaules muzejā un ICA galerijā Londonā. 2014.–2015. gadā viņš izrādīja darbus Film at Art Basel in Miami Beach, Maiami, ASV. 2015. gadā viņš izstādīja solo instalāciju HEADBONE galerijā The Zabludowicz Collection Londonā. Viņa pirmā personālizstāde okeāna šai pusē bija 2nd Place 2016. gadā Ķelnē, un drīz pēc tam viņam bija vēl viena personālizstāde Displacement Behaviour mākslas centrā Exeter Phoenix, Lielbritānijā. Viņa darbi tika iekļauti gan digitāli, gan kā lielformāta instalācija izstādē ARS17 2017. gada pavasarī Laikmetīgās mākslas muzejā Kiasma, Helsinkos, un visnesenākā viņa starptautiskā personālizstāde New Territories notika Floating Projects Gallery galerijā, Hongkongā kā daļa no rezidences, ko piešķīra Mākslu padome.

Johans Rozenmunte (1982) dzīvo un strādā Kopenhāgenā. Viņa darbi variē no mākslinieka grāmatas, skulpturālas instalācijas līdz performancei un pievēršas potenciālajai enerģijai, laikam un arheoloģijai. Viņa darbi nesen tikuši izrādīti Overgārdenas Laikmetīgās mākslas centrā (Kopenhāgenā), laikmetīgās mākslas telpā Tranen (Gentoftē), Atelier Néerlandais (Parīzē), Museum De Domijnen (Sitardā); viņš performējis arī galerijās Tate Modern Londonā un C/O Berlīnē. 2018. gadā saņēmis Kārļa Nīlsena un Annes Marijas Kārļa-Nīlsenas talantu stipendiju. Izglītība: Fatamorgana humanitāro zinātņu bakalaura grāds Roskildes Universitātē. Rozenmunte ir kuratoru kolektīva un izdevniecības Lodret Vandret, izstāžu telpas New Shelter Plan un grāmatu festivāla One Thousand Books kopdibinātājs.

Krišs Salmanis (1977) ir viens no vadošajiem Latvijas māksliniekiem. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu un Ķelnes Mediju mākslas akadēmiju. Izstādēs piedalās kopš 1990. gadu vidus. Viņa darbības jomas ir instalācija, objekti, video un animācija. 2013. gadā kopā ar Kasparu Podnieku Krišs Salmanis ar izstādi North by Northeast reprezentēja Latviju 55. Venēcijas mākslas biennālē. 2017. gadā saņēmis prestižāko apbalvojumu Latvijas vizuālajā mākslā – Purvīša balvu.

Sāra Skorgana Teigena (Sara Skorgan Teigen, 1984) ir starpdisciplināra māksliniece, kuras galvenie vizuālie instrumenti ir fotogrāfija, performance un mākslinieku grāmata. Viņa studējusi Fatamorgana, Dānijas Mākslas fotogrāfijas skolā Kopenhāgenā (2008/09) un ICP, Starptautiskajā fotogrāfijas centrā, Ņujorkā (2011/12), ieguvusi bakalaura grādu mediju un materiāla mākslā Oslo Nacionālajā mākslas akadēmijā (2018/2022), kur šobrīd viņa strādā pie maģistra darba (2022/2024). Viņa ir izrādījusi darbus starptautiskās mākslas galerijās, fotofestivālos un fototirgos ASV, Tokijā, Ķīnā, Meksikā, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā, Grieķijā, Spānijā, Šveicē, Nīderlandē, Latvijā, Beļģijā, Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Līga Spunde (1990) dzimusi Rīgā, Latvijā. Savus darbus bieži veido kā multimediālas instalācijas, kurās personīgi stāsti cieši savīti ar apzināti konstruētu fikciju. Radot plašu, bet reizē smalku tematisku tīklojumu, darbos tiek ietvertas atsauces uz dažādiem laikiem un simboliem. Interpretācijas precizitāte un jauniegūtais konteksts kļūst par personīgās pieredzes paplašinājumu, aizsniedzoties līdz vispārzināmām patiesībām. Darbi tiek risināti visdažādākajos materiālos un medijos. Piedalījusies vairākās izstādēs un mākslas projektos gan Latvijā, gan ārzemēs: “Neviena svētība par ļaunu nenāks” (“Būt drošībā ir bīstami”, Survial Kit 11, Latvijas Laikmetīgās Mākslas centrs, Rīga, 2020), “Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi” (Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga, 2019), Champs-Élysées (galerija “427”, Rīga, 2019), “Interlūdija” sadarbībā ar Alvi Misjunu (Rīgas Cirka ziloņu stallī, “Kvadrifrons”, Rīga, 2018), “Ekrāna ēra I: Pašportrets” (Rīgas mākslas telpa, Rīga, 2018), Free French Fries (Komplot, Beļģija, 2017), “NNN”, (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, 2017) u.c.

Andrejs Strokins (1984) ir latviešu fotogrāfs, kurš dzīvo un strādā Rīgā. Viņš strādā dažādos dokumentālās fotogrāfijas laukos, kā arī izmanto vernakulāro fotogrāfiju un atrastus attēlu arhīvus. Piedalījies grupu izstādēs un veidojis personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, to skaitā Baltijas paviljonā Venēcijas Arhitektūras biennālē (2016), Rīgas Fotogrāfijas biennālē (2016), festivālā Unseen Amsterdam (2016), kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2017), Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā (2017), Rīgas Starptautiskajā Laikmetīgās mākslas biennālē (2018), laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit (2109). Strokins saņēmis virkni godalgu, tostarp Foam Talents.

Sigrīda Vīre (Sigrid Viir, 1979) ir foto un instalāciju māksliniece. Studējusi kultūras teoriju Igaunijas Humanitāro zinātņu institūtā un beigusi fotogrāfijas nodaļu Igaunijas Mākslas akadēmijā. Kā māksliniece Vīra interesējas par cilvēciskās eksistences ikdienišķajiem aspektiem un ar to saistītajiem sociālo vienošanos tīkliem, robežzonu starp darba un personīgā atpūtas laika vienību, kā arī vizuālās valodas tēmām. Sigrīda ir viena no trim mākslinieku apvienības Visible Solutions LLC biedriem. Aktīvi piedalījusies izstādēs gan Igaunijā, gan ārvalstīs. Sigrīda Vīra bija nominēta balvai Köler Prize (2011), piedalījusies Manifesta 9 (2012) ar Visible Solutions LLC un divreiz saņēmusi ikgadējo Igaunijas Kultūras sasniegumu balvu (2013, 2019). Viņas nesenākās izstādes iekļauj False Vacationer galerijā Koenig 2 Vīnē (2021) un Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā (2019), In front of the mirror, on a day full of enthusiasm, you put your mask on too heavily, it bites your skin galerijā Temnikova & Kasela (2021, kopā ar Kloē Janci).