IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS DALĪBNIEKI

Jan Babnik

Jans Babniks

Jans Babniks (Jan Babnik, 1977) pašreiz darbojas kā redaktors, kurators, lektors un rakstnieks. Viņš ir slovēņu fotogrāfijas žurnālu Membrana un Fotografija (www.membrana.org) galvenais redaktors un vada Membrana institūtu, kas izdod žurnālus, rīko fotogrāfijas teorijas skolu un rīko izstādes. Viņa teorētiskās intereses ir fotogrāfijas teorija (specifiski dokumentālā fotogrāfija), fotogrāfijas un vizuālās kultūras filozofijas diskurss. Bijis redaktors vairāk nekā 30 Fotografija un Membrana žurnāliem un daudziem fotogrāfijai veltītu teorētisko darbu tulkojumiem slovēņu valodā; kā rakstnieks sadarbojies ar vairākām izdevniecībām; kūrējis un līdzkūrējis vairākas izstādes un piedalījies dažādās starptautiskās konferencēs par fotogrāfiju, kā arī bijis vieslektors vairākās slovēņu un ārvalstu universitātēs. Babnikam ir Ļubļanas Universitātes filozofijas maģistra grāds fenomenoloģijā un filozofijas vēsturē un Promorska universitātes doktora grāds vizuālās kultūras filozofijā. Disertācijā viņš pievērsies sadarbībā balstītas fotogrāfijas prakses fenomena uzplaukumam 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā un tā saistībai ar dokumentālās fotogrāfijas un sadarbībā balstītas dokumentalitātes praksēm.
Pēteris Bankovskis

Pēteris Bankovskis

Pēteris Bankovskis (1952) beidzis Latvijas Universitāti angļu filoloģijas specialitātē, strādājis laikrakstos “Padomju Jaunatne” un “Literatūra un Māksla” un citur. Vēlajos padomju laikmeta gados sācis aktīvi darboties mākslas kritikā un publicistikā, bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs laikā, kad tam vēl bija nozīme, iesaistījies savulaik nozīmīgo Mākslas dienu pasākumos un vairākās akcijās kopā ar māksliniekiem. Sarakstīijis krietni daudz priekšvārdu katalogiem un simtiem izstāžu apskatu un kritisku apcerējumu, tā turpinot līdz pat tagadnei. Sarakstījis grāmatu “Palimpsests” par kolekcionārisma vēsturi Latvijā.
Irēna Bužinska

Irēna Bužinska

Irēna Bužinska (1955), Mg. Art, beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Kopš 1977. gada strādā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, pašreiz izstāžu kuratore. Publicējusi vairāk nekā 300 rakstu par latviešu mākslas vēstures jautājumiem un mūsdienu mākslas izstādēm. Kopš 1989. gada pievērsusies latviešu mākslas vēstures pētniecībai, īpaši Voldemāra Matveja mantojuma, mākslinieku-fotogrāfu darbības apzināšanai. Galarezultātā izveidojusi izstādi “Hibrīdu pārlidojumi. Mākslinieks kā fotogrāfs. 19. gs. vidus–2010”, LNMM, “Arsenāls” (2011) un 19. gs. mākslas fotoreprodukciju izstādi mākslas muzejā “Rīgas Birža” (2019). Vairāku Voldemāra Matveja, Intas Rukas, Andreja Granta, Egona Spura, Aivja Šmuldera, Valda Celma un Ata Ieviņa fotoizstāžu kuratore. Pašreiz uzmanības lokā fotomontāžas lietojums 20.–30. gadu presē Latvijā, kā arī amatieru izgatavotās fotopastkartes. Izdevniecībā Ashgate (ASV, 2015, II izdevums 2019) iznākusi grāmata Vladimir Markov and Russian Primitivism: A Charter for the Avant-Garde (sadarbībā ar Z. S. Strother un Jeremy Howard).
Indrek Grigor

Indrek Grigor

Indreks Grigors (Indrek Grigor, 1981) stādā par kuratoru Tartu Mākslas muzejā. Viņš ir vairāku Baltijas izdevumu mākslas kritiķis, vada radio programmu Ministry of Art Igaunijas Nacionālajā radio, dažkārt ir lektors universitātēs Igaunijā un Latvijā. Studējis semiotiku un mākslas vēsturi Tartu Universitātē un iepriekš strādājis par galerijas menedžeri Tartu Mākslas mājā. 2020. gadā kopā ar mākslas zinātnieci Šeldu Puķīti sastādījis fotogrāmatu “Sudrabmeitenes. Fotogrāfijas retušētā vēsture” ar agrīnu sieviešu fotogrāfu kolekcijām no Igaunijas un Latvijas. 2021. gadā viņš bija igauņu fotogrāfa Alana Prosas grāmatas Stories of Love, Bloom, Lust and Loss redaktors.
Kate Cooper

Deniss Hanovs

Dr.art. Deniss Hanovs (1977) ir humanitāro zinātņu doktors, līdz 2021.g. RSU profesors, 2021. gadā ievēlēts par profesoru Latvijas Mākslas akadēmijā.
Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijas Starpreģionālo kultūras sakaru nodaļā. 2003. gadā aizstāvējis disertāciju “Pilsonības nācija: Baltijas Vēstnesis, 1868.–1906.” No 2019. Līdz 2021. gadam Berlīnē vadījis Vācijas kanclera biroja atbalstītu projektu “Iekļaujoša pilsoniskā izglītība migrantiem AIPOL” . Pētnieka interešu lokā ir globalizācijas procesi Eiropā un Latvijā, starpkultūru dialogs, integrācijas procesi un pilsoniskā līdzdalība, kā arī autoritārā kultūra un 18. gs. opera un galma kultūra.Vairāku integrācijas problēmām veltītu zinātnisko rakstu, monogrāfiju un mācību līdzekļu autors. Vada raidījumu par integrācijas politiku Kuļtprosvet radio Baltkom un veido raidījumus par Eiropas operas vēsturi Latvijas Radio 3 Klasikā.
Gābors Arions Kudāšs

Gābors Arions Kudāšs

Gābors Arions Kudāšs (Gábor Arion Kudász, 1978) ir fotogrāfs, Budapeštas Lāslo Mohoja-Naģa Mākslas un dizaina universitātes asociētais profesors. Ariona fotogrāfija iekļauj iestudētus un fiktīvus elementus. Viņš tic, ka mākslinieka mērķis pastāstīt patiesību attaisno viņa rīcību un ka manipulācija ir nepieciešama, lai iegūtu dziļāku izpratni par patiesību attēlā. Kopš 2000. gada Arions interesējas par vairākām tēmām, kas saistītas ar cilvēka klātbūtni. Lielākoties ainavai pietuvinātie darbi pievērsās urbānās attīstības, vides problemātikai un tūrismam, līdz 2010. gadā pēc ģimenes traģēdijas viņš spēji pārvirzījās uz personīgām vēsturēm, atmiņas dabu, un radikalizēja pieeju attēlam kā dokumentam. Šobrīd viņa darbu uzmanības centrā ir saspēle starp cilvēciskajām ambīcijām un tehnoloģijām un to, kāpēc un kā indivīds iesaistās lielākos sabiedriskos notikumos. Kudāšs studējis fotogrāfiju Budapeštas Lāslo Mohoja-Naģa Mākslas un dizaina universitātē, kur uzreiz pēc diploma iegūšanas viņam piedāvāja amatu. Viņa darbi tikuši novērtēti ar dažādām balvām un stipendijām, starp tām Baloga RūdolfaUngārijas republikas balva 2013, Robert Capa Grand Prize 2015, Ungārijas Mākslas akadēmijas stipendija 2018.
Vita Liberte

Vita Liberte

Vita Liberte (1975) ir zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi profesionālo konsultāciju pakalpojumu jomā, mākslas mecenāte un kolekcionāre, 2020. gadā aizsāka BDO balvu jaunajiem māksliniekiem ar mērķi atbalstīt jaunos māksliniekus pēc vizuālās mākslas vai audio-vizuālās mediju vai dizaina nozares maģistra studiju pabeigšanas.

2018. gadā Liberte dibināja VV Fondation, kas ir privāta bezpeļņas organizācija, kuras saknes ir tās trīs dibinātāju nepārtrauktā interese par mākslas pasauli. Fonda misija ir veicināt laikmetīgo mākslu un mākslas izglītību Latvijā, atbalstot māksliniekus, sadarbojoties ar citām institūcijām, kā arī iegādājoties laikmetīgās mākslas mākslinieku darbus. 2021. gadā VV Foundation atklāja starpdisciplināru mākslinieku rezidenci Pāvilostā.

Vita Liberte ir atbalstījusi kino (bijusi filmas “Mona” producente), Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) un kori “Balsis”, Kim? laikmetīgās mākslas centru. Vita Liberte ir absolvējusi Ņujorkas Universitāti.
Agra Lieģe-Doležko

Agra Lieģe-Doležko

Agra Lieģe-Doležko (1988) ir publiciste, žurnāliste un feministe. Viņai ir profesionāla pieredze mārketingā, sabiedriskajās attiecībās un satura izstrādē. Agrai ir gadu vecs dēls, un kopš kļūšanas par māti savos tekstos un publikācijās viņa pastiprināti pievērsusies mātišķības tēmai.

Kopš grūtniecības 2. trimestra Agra raksta sleju “9 mēneši” interneta žurnālā “Satori”, atklāti runājot gan par savu privāto mātišķības pieredzi, gan šī stāvokļa universālo problemātiku mūsdienu pasaulē un modernas sievietes dzīvē. Agra regulāri raksta arī interneta žurnālam Punctum, izdevumam “Mans Mazais” un publicējas citviet, pamatā aplūkojot ar dzimumu līdztiesību saistītas tēmas.

Kopā ar Elīnu Brasliņu un Elīnu Bērziņu Agra izveidojusi Instagram kontu My First Year Too, kurā tiek publicēti mammu stāsti par pieredzi pirmajā gadā mātes lomā. Projekta pamatā ir pārliecība, ka mātes pieredze pelnījusi tiešāku, godīgāku un sabiedrībai dzirdamāku atspoguļojumu.

Artūrs Miksons

Artūrs Miksons

Artūrs Miksons (1988) ir ārsts-psihoterapeits un nodrošina klīnisko darbu ar pacientiem, Ir docētājs un studentu zinātnisko darbu vadītājs Rīgas Stradiņa universitātē, īsteno komunikācija ar sabiedrību, uzņēmumiem, organizācijām par un ap psihisko veselību, akcentējot sabiedrībā aktuālus jautājumus un palīdzot izprast cilvēku uzvedību un emocionālās reakcijas, kā arī to saistību ar fizisko veselību.
Moritz Neumüller

Morics Noimillers

Morics Noimillers (Moritz Neumüller, 1972) ir kurators, mācībspēks un rakstnieks fotogrāfijas un jauno mediju jomā. Noimilleram ir maģistra grāds mākslas vēsturē un doktora grāds informācijas pārvaldībā. Strādājis pētniecības un menedžmenta pozīcijās tādās starptautiskās institūcijās kā Ņujorkas Modernās mākslas muzejs, La Fábrica Madridē un PhotoIreland Dublinā. Šobrīd viņš ir vadošais kurators Photobookweek Aarhus, Dānijā. Kopš 2010. gada viņš vada The Curator Ship, platformu, kas nodrošina vizuālajiem māksliniekiem noderīgu informāciju. Tajā pašā laikā viņš uzsāka projektu ArteConTacto, lai uzlabotu pieeju mākslai un kultūrai. No 2016. līdz 2019. gada Noimillers bija godalgotā ES projekta ARCHES komunikācijas vadītājs.
Katerīna Radčenko

Katerīna Radčenko

Katerīna Radčenko (Kateryna Radchenko, 1984) strādā par kuratori, fotogrāfi un fotogrāfijas pētnieci. Kopš 2015. gada viņa ir starptautiskā festivāla Odesas Fotodienas dibinātāja un vadītāja. Studējusi fotogrāfiju Villa Arson (Nīcā, Francijā), Gaude Polonia (Varšavā, Polijā) un Fotogrāfisko Mākslu muzejā (Sandjego, ASV). Katerīna kūrējusi izstādes Ukrainā, Dienvidkorejā, Zviedrijā, Gruzijā, Francijā un Latvijā. Viņa ir autore rakstiem vairākos starptautiskos žurnālos un tiešsaistes platformās, to skaitā Fotograf, Magenta, EIKON un FOAM Magazine. Piedalījusies kā recenzente portfolio skatēs Rīgas Fotomēnesī, Lodzas Fotofestivālā, Suvonas Fotofestivālā un Photo Wien.
Astrida Rogule

Astrīda Rogule

Astrīda Rogule (1960) ir mākslas un muzeoloģijas maģistre (LMA un Lesteres Universitāte), LKA docente, viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus par laikmetīgās mākslas tirgu, muzeoloģiju, muzeju mārketingu, sabiedriskajām attiecībām, kultūras menedžmentu u.tml.

Muzeju jomā Astrīda Rogule strādā kopš 1981. gada un kā kuratore ir veidojusi un līdzdarbojusies daudzu mākslas un kultūrvēsturisku izstāžu un katalogu realizēšanā Latvijā un ārzemēs (Itālijā, Beļģijā, Francijā, Dānijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā), to vidū 54. Starptautiskās Venēcijas biennāles Latvijas ekspozīcijai, strādājusi ar izciliem māksliniekiem Antoniju Gormliju (Lielbritānija), Braco Dimitrijeviču (Horvātija/Francija) un Kristianu Boltaņski (Francija), kūrējot viņu personālizstādes Latvijā. A. Rogule ir LNB pirmās starptautiskās grāmatniecības izstādes “1514.Grāmata. 2014” un Akadēmisko lasījumu projekta vadītāja. Publicējusi vairāk nekā 300 rakstu un pētījumu par mākslas vēsturi, kritiku un izstāžu menedžmentu Latvijas un ārzemju izdevumos ICOM Starptautiskās muzeju padomes biedre, Latvijas Mākslinieku savienības biedre.
Vilma Samulionytė

Vilma Samuļonīte

Vilma Samuļonīte (Vilma Samulionyte, 1978) absolvējusi Kauņas Tehnoloģiju universitāti Lietuvā (2002) un 2009. gadā absolvējusi FAMU (Filmova Akedemie Muzickich Umeni) filmu un televīzijas skolu Prāgā, Čehijā. Pēc prakses beigšanas Turcijā un FAMU absolvēšanas viņa divus gadus strādāja par fotogrāfi Rijādā, Saūda Arābijā, un pēc atgriešanās Viļņā sāka strādāt par kuratori Lietuvas Fotogrāfu asociācijā un par starptautiskā fotogrāfijas simpozija NIDA. Meeting Photography programmētāju. 2014. gadā kopā ar mākslinieku Gīti Skudžinsku izveidota pašizdevēju iniciatīva NoRoutine Books, kas kļuvusi par veiksmīgu lietuviešu un ārvalstu autoru limitēta izdevuma grāmatu izdevēju. Kā māksliniece Vilma Samuļonīte aktīvi iesaistījusies konceptuālās fotogrāfijas laukā, izjautādama sabiedrības rituālus, mantojumu, atmiņu un paražas.
Raivis Sīmansons

Raivis Sīmansons

Raivis Sīmansons (1978) PhD ir domnīcas Creative Museum līdzdibinātājs. Domnīca nodrošina Latvijas muzeju vēstures un aktuālo procesu pētniecību, fokusējoties uz inovācijām un muzeju sadarbību ar radošajām industrijām.
Līga Spunde

Līga Spunde

Līga Spunde (1990) dzimusi Rīgā, Latvijā. Savus darbus bieži veido kā multimediālas instalācijas, kurās personīgi stāsti cieši savīti ar apzināti konstruētu fikciju. Radot plašu, bet reizē smalku tematisku tīklojumu, darbos tiek ietvertas atsauces uz dažādiem laikiem un simboliem. Interpretācijas precizitāte un jauniegūtais konteksts kļūst par personīgās pieredzes paplašinājumu, aizsniedzoties līdz vispārzināmām patiesībām. Darbi tiek risināti visdažādākajos materiālos un medijos.

Piedalījusies vairākās izstādēs un mākslas projektos gan Latvijā, gan ārzemēs: “Neviena svētība par ļaunu nenāks” (“Būt drošībā ir bīstami”, Survial Kit 11, Latvijas Laikmetīgās Mākslas centrs, Rīga, 2020), “Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi” (Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga, 2019), Champs-Élysées (galerija “427”, Rīga, 2019), “Interlūdija” sadarbībā ar Alvi Misjunu (Rīgas Cirka ziloņu stallī, ”Kvadrifrons”, Rīga, 2018), “Ekrāna ēra I: Pašportrets” (Rīgas mākslas telpa, Rīga, 2018), Free French Fries (Komplot, Beļģija, 2017), “NNN”, (LNMM, Rīga, 2017) u.c..
Antoņina Stebura

Antoņina Stebura

Antoņina Stebura (Antonina Stebur, 1984) ir kuratore, pētniece un mākslas zinātniece. Viņa ieguvusi maģistra grādu vizuālajās un kultūras studijās Eiropas Humanitāro zinātņu universitātē. Antoņina ir kopdibinātāja gan projektam #damaudobnayavbytu (“ērta sieviete ikdienas dzīvē”) par dzimumu diskrimināciju Baltkrievijā un citās postpadomju valstīs, gan aktīvistu politiskās mākslas un performances pētniecības platformai Spaika.media. Kopā ar Hannu Samarsku viņa veidojusi grāmatu The History of Belarusian Photography. Kā kuratore veidojusi izstādes Every Day. Art. Solidarity. Resistance (Ukraina) 2021. gadā, Fotogrāfijas mēnesi Minskā 2019. gadā (Baltkrievija), izstādi Independence Day (Ķīna) 2018. gadā.
Andrejs Strokins

Andrejs Strokins

Andrejs Strokins (1984) ir latviešu fotogrāfs, kurš dzīvo un strādā Rīgā. Viņš strādā dažādos dokumentālās fotogrāfijas laukos, kā arī izmanto vernakulāro fotogrāfiju un atrastus attēlu arhīvus. Piedalījies grupu izstādēs un veidojis personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, to skaitā Baltijas paviljonā Venēcijas Arhitektūras biennālē (2016), Rīgas Fotogrāfijas biennālē (2016), festivālā Unseen Amsterdam (2016), kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2017), Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā (2017), Rīgas Starptautiskajā Laikmetīgās mākslas biennālē (2018), laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit (2109). Strokins saņēmis virkni godalgu, tostarp Foam Talents.
Pavel Vančát

Pavels Vančats

Pavels Vančats (Pavel Vančát, 1976) ir kurators un rakstnieks, kas dzīvo Prāgā. Fotograf Magazine izdevēju padomes biedrs, kopš 2008. gada kurators projektam StartPoint: Prize for European Art Graduates. Publicējis vairākas monogrāfijas par Janu Svobodu, Miroslavu Tiši un citiem māksliniekiem, kūrējis daudzas laikmetīgās mākslas, fotogrāfijas un vizuālās kultūras izstādes (piemēram, Mutating Medium: Photography in Czech art 1990–2010, Rudolfinum Gallery, Prāga, 2011; Photography, Reconstructed – PragueBiennale 2013; Images of the Ends of History: Czech visual culture 1985–1995, UPM Prāga 2019, Jan Svoboda: Against the Light, Photographers’ Gallery, Londona, 2020). Viņš bija Prāgas Fotogrāfijas festivāla 2019 vadošais kurators un festivāla m3 Sculpture Festival līdzkurators 2020. gadā.
Māris Vītols

Māris Vītols

Māris Vītols (1972) ir Rīgā strādājošs uzņēmējs, laikmetīgās mākslas kolekcionārs, starptautisku kultūras projektu vadītājs un izstāžu kurators. Kopš 2015. gada viņš ir biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktors.

Māris Vītols kopā ar dzīvesbiedri Irinu Vītolu kolekcionē laikmetīgo mākslu kopš gadu tūkstošu mijas. Mākslas krājuma kodolu veido Centrāleiropas un Austrumeiropas laikmetīgā māksla pēc 1989. gada. Pētot sociālās un politiskās pārmaiņas un kultūras daudzveidību šajā reģionā, kolekcija iekļauj dažādus vizuālās mākslas medijus un aptver laika period, sākot no Berlīnes mūra krišanas līdz mūsdienām.

Kā starptautisku kultūras projektu vadītājs un laikmetīgās mākslas izstāžu kurators Māris Vītols pēdējo gadu laikā veidojis izstādes “Kaido Ole. Dejas vientuļo siržu klubā” (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga 2019), “Jānis Avotiņš. Švente” (Laikmetīgas mākslas galerija Vartai, Viļņa 2018), “Arturs Žmijevskis. Neredzamās zonas”(Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs, Rīga 2017), “Parafrāzes”(Laikmetīgās mākslas galerija Vartai, Viļņa 2015), “Deimants Narkevičs. Atmiņu arheoloģija” (“Stūra māja”, Rīga 2015), “Olga Černiševa. Baltas līnijas uz zemes, tumšas līnijas debesīs” (Rīgas Mākslas telpa, Rīga 2014) u.c.

Vītols ir sadarbojies ar tādiem žurnāliem un izdevumiem kā magazinszum.pl, echogonewrong.com, arterritory.com, sirp.ee, Acta medico-historica Rigensia (AMHR) u.c.
Anna Žabicka

Anna Žabicka

Anna Žabicka (1988) ir sociālantropoloģe. Ieguvusi maģistra grādus antropoloģijā Rīgas Stradiņa universitātē un Veinas valsts universitātē (Wayne State University, Detroita, ASV). Šobrīd studē doktorantūrā Vīnes Universitātē (Universität Wien) un savas disertācijas ietvaros pēta novecošanu, (ap)rūpi un iztēlotās nākotnes Latvijas laukos. Vada nodarbības RSU antropoloģijas maģistrantiem.