IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS DALĪBNIEKI

Claudia Bühler

Klaudija Bīlere

Klaudija Bīlere (Claudia Bühler, 1991) ir Šveicē dzimusi māksliniece, kura ir atteikusies no karjeras Šveices banku sistēmā par labu fotogrāfijas studijām. Pēc studiju posma Sanktgallenes Mākslas un dizaina akadēmijā Bīlere sāka studijas Ostkreuzschule fotogrāfijas skolā Berlīnē, īpaši pievēršoties sociālkritiskām un politiskām tēmām (piemēram, pārtikas izšķērdēšanai), kā arī dažādu formu kapitālisma kritikai. Viņas darbi pēta arī personīgas un autobiogrāfiskas tēmas, to skaitā, attiecības ar sērām un mākslinieces kulturālo un garīgo izcelsmi.
Polīna Dutreliņa

Polīna Dutreliņa

Polīna Dutreliņa (Pauline Doutreluingne, 1982) ir neatkarīgā kuratore, kas dzīvo un strādā Berlīnē. Savā radošajā darbībā viņa apšauba normatīvās varas struktūras, tiecas veicināt kultūras un ekoloģisko daudzveidību un dekonstruēt sociālās idejas, kas izriet no koloniālisma domāšanas. Dutreliņa studējusi sinoloģiju Ģentes universitātē Beļģijā, kur izstrādājusi maģistra darbu par eksperimentālo ķīniešu mākslu un postorientālismu. Pēc tam pievērsusies mākslas menedžmenta studijām Ķīnas Centrālās mākslas akadēmijā Pekinā, kur dibinājusi Kustīgo Attēlu festivālu "Robežlīnija" un strādājusi laikmetīgās mākslas institūtā Platform China. Dutreliņa arī līdzdibinājusi radošo kolektīvu mindpirates Berlīnē. Pēdējo gadu laikā veidojusi tādas izstādes kā “Iztēles rēbuss” Vīnes festivālā 2017. gadā, “Dzīvo organismu aģentūra” laikmetīgās mākslas centrā “Tabakalera” Sansebastjanā 2016. gadā un citas. 2018. gadā bijusi kuratore programmai Karma Ltd Extended mākslas telpā “ACUD” Berlīnē, kā arī bijusi 2018. gada Berlīnes Mākslas balvas žūrijas locekle.
Jūlija Kriviča

Jūlija Kriviča

Jūlija Kriviča (Yulia Krivich, 1988) dzimusi Dņeprā, Ukrainā. 2010. gadā absolvējusi Valsts Celtniecības un arhitektūras akadēmijas Arhitektūras nodaļu Dņeprā un pārcēlusies uz Poliju, lai studētu fotogrāfiju Varšavas Mākslas akadēmijā. Personīgā pieredze, dzīvojot svešā valstī, rosinājusi mākslinieces interesi par identitāti, kas kļuvusi par vienu no viņas darbu centrālajām tēmām. Jau savā diplomdarbā “Mana pasaule nav vieta, kur atrodos” (2013), kas pievērsās ukraiņu jauniešiem, Kriviča sāka pētīt jautājumus, kas saistīti ar jaunāko paaudzi postpadomju valstīs. 2016. gadā viņa bijusi Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas stipendiju programmas rezidente, savukārt 2018. gadā piedalījusies “Pla(t)form” programmas portfolio skatē Vintertūras Fotomuzejā Šveicē. 2018. gadā par projektu “Uzdrīkstēšanās & jaunība” nominēta Kijevas Pinčuka Mākslas centra Jauno mākslinieku godalgai Ukrainā. Viņas fotogrāfijās dokumentālais saplūst ar radošo, personiskais – ar politisko.
Jana Kukaine

Jana Kukaine

Jana Kukaine (1983) ir mākslas kritiķe, kultūras teorētiķe, feminisma teorijas pētniece un sieviešu tiesību aktīviste. Ieguvusi bakalaura grādu filozofijā Latvijas Universitātē un maģistra grādu mākslās Māstrihta Universitātē, Nīderlandē. Kopš 2015. gada strādā kā neatkarīga kuratore, attīstot feministisko mākslu Latvijā. Ir autore monogrāfijai "Daiļās mātes. Sieviete, ķermenis, subjektivitāte" (Rīga, “Neputns”, 2016), kurā apskata mātišķības, laikmetīgās mākslas un feminisma teorijas krustpunktus. No 2019. gada lasa lekciju kursu par feminismu Latvijas Mākslas akadēmijā.
Šarūns Kvietkus

Šarūns Kvietkus

Šarūns Kvietkus (Šarūnas Kvietkus, 1996) patlaban studē Viļņas Mākslas akadēmijā, pirms tam mācījies fotogrāfijas nodaļā Justina Vienožinska Mākslas fakultātē Kauņā. Kvietku interesē attiecības starp dažādām sabiedrības grupām un indivīdu, varas līdzsvars starp vēsturisko un kultūras kontekstu un šo kontekstu ietekme uz ikdienas dzīvi. Savos darbos viņš pēta cilvēka uzvedību, tehnoloģiju ietekmētu pasaules uztveri un sociālo faktoru ietekmi uz indivīdiem. Radošajā darbā mākslinieks eksperimentē ar dažādām tradicionālām un alternatīvām fotogrāfijas tehnikām. Kvietkus pētījumu laukā ietilpst psihoanalīze, filozofija un socioloģija.
Adams Mazurs

Adams Mazurs

Adams Mazurs (Adam Mazur, 1977) darbojas kā neatkarīgais kurators un žurnāla “BLOK” galvenais redaktors. Viņš ir Poznaņas Mākslas universitātes asociētais profesors. Publicējis grāmatas Histories of Photography in Poland 1839−2009 (2010) (“Polijas Fotogrāfijas vēstures”), New Phenomena in Polish Photography after 2000 (2012) (“Jauns fenomens poļu fotogrāfijā pēc 2000”), Depth of Field. Essays on Polish Photography After 1945 (2014) (“Lauka dziļums. Esejas par poļu fotogrāfiju pēc 1945. gada”), After the End of Photography (2018) (“Pēc fotogrāfijas beigām”). Bijis kurators vairākām grupu un personālizstādēm Polijā un ārzemēs. Starp nesenāko personālizstāžu autoriem ir Marta Roslere (2014), Pavels Althamers (2015), Arturs Žmijevskis (2016), Aneta Gžešikovska (2017), Pjotrs Uklanskis (2018). Šobrīd strādā pie grāmatas par Centrāleiropas fotogrāfiju.
Kaiza Māzika

Kaiza Māzika

Kaiza Māzika (Kaisa Maasik, 1994) ir māksliniece un kuratore, kas dzīvo un strādā Helsinkos un Tallinā. Viņa studē maģistrantūrā Laikmetīgās mākslas programmā Igaunijas Mākslas akadēmijā (kur 2017. gadā ieguvusi bakalaura grādu) un patlaban ir apmaiņas studente Praxis maģistra studiju programmā Helsinku Mākslas universitātes Mākslas un dizaina akadēmijā . Māzika lielākoties strādā ar instalācijām un fotogrāfiju, īpaši pievēršoties cilvēku attiecībām ar svešiniekiem. Jaunākās izstādes, kur Māzika piedalījusies kā māksliniece vai kuratore, ir “Tava mīlestība sāp” galerijā Draakoni (2019), “Atlases metode” mākslas telpā Tramway (2018), Evitas Vasiļjevas “Neplānoti un ļoti specifiski” un Annas Mari Līvrandas “Pieminekļu ieleja (var saturēt artefaktus)” Igaunijas Mākslas akadēmijā, kā arī “Tava mīla sāpina” Tartu Mākslas nama Monumentālajā galerijā (2018). Kopš 2016. gada viņa ir mākslinieku grupas Umbrella Group dalībniece un kopš 2017. gada darbojas Tallinas Fotomēneša organizatoru komandā.
Daļa Mikonīte

Daļa Mikonīte

Daļa Mikonīte (Dalia Mikonytė, 1986) ir fotogrāfe un pētniece, kā arī mākslinieku grupas Coolturistes, Lietuvas Starpdisciplinār o mākslinieku apvienības (LeTMeKoo) un Lietuvas Fotogrāfu asociācijas biedre. Viņas darbi apspēlē dažādus jautājumus un variācijas par uztveri un atpazīšanas spēju, tematiski pievēršoties attiecībām starp materialitāti, tehnoloģijām un identitāti. Mikonītes pētījumu laukā ietilpst gan intīma laiktelpa un personiska pieredze, gan identitāte un tās reprezentācija, zīmes un virtuālā un tiešā realitāte. Viņu interesē un iedvesmo vēsture, laikmetīgā māksla un nākotnes scenāriji, kā arī teorija, prakse un noskaņojums . Strādājot ar mākslinieku grupu Coolturistes (tās nosaukumā ietverts jēdziens cool, kultūra, tūrisms, kā arī sievietes-kultūristes figūra), Mikonīte lielākoties nodarbojas ar politisku, performatīvu aktīvisma mākslu. Grupa 2015. gadā ieguva District-Berlin Studio stipendiju.
Rafals Milahs

Rafals Milahs

Rafals Milahs (Rafał Milach, 1978) ir mākslinieks, fotogrāfs un fotogrāmatu autors. Milahs jau vairāk nekā desmit gadus pēta pārejas procesa jautājumus krievvalodīgajās valstīs un Centrālās un Austrumeiropas reģionā. Viņš kļuvis starptautiski pazīstams ar grāmatām “7 istabas” (2011) un “Uzvarētāji” (2014). Ieguvis vairākas godalgas, to vidū Pasaules Preses fotogrāfijas konkursā (2008) un Starptautiskajā Gada fotogrāfiju konkursā (2009/2012). 2017. gadā Milahs tika nominēts prestižajai Vācu biržas Fotogrāfijas fonda balvai. Viņš līdzdibinājis kolektīvu Sputnik Photos un piedalījies dažādās grupas un personālizstādēs, to skaitā izstāžu telpā “C/O” Berlīnē un Nacionālajā Mākslas galerijā Zacheta Varšavā. Viņa darbi iekļauti dažādu muzeju kolekcijās – Fotogrāfijas mākslas muzejā Kijosato Japānā, mākslas un vizuālās kultūras muzejā “Brandts” Odensē Dānijā, Ujazdovskas pils Laikmetīgās mākslas centrā Varšavā, ING Poļu mākslas fondā, kā arī Glivices muzejā.
Mētra Saberova

Mētra Saberova

Mētra Saberova (1991) ir latviešu māksliniece, kas darbojas kustīgā attēla un performances žanrā, šobrīd dzīvo un strādā Londonā. Pēc bakalaura studijām Latvijas Mākslas akadēmijā Saberova 2017. gadā ieguva maģistra grādu mākslā Centrālajā Senmartina koledžā Londonā. Šobrīd viņa studē Londonas Soutbenkas universitātē, lai iegūtu profesionālo doktora grādu mākslās, pētot radikālas ķermeņa mākslas kā sociālas platformas pielietojumu ar nolūku atmaskot patriarhālo “iedzimtās mātišķības” konstrukciju. Lai veicinātu diskusiju par sievietes ķermeni un tā iespējām, māksliniece izmantojusi pašas iniciatīvu saistībā ar medicīnisko tūrismu un ķermeņa pārveidošanu, tā skaitā olvadu nosiešanu Taizemē, jaunavības plēves atjaunošanu Polijā, konsultācijas par mākslīgo apaugļošanu Bulgārijā un abu krūšu notetovēšanu Latvijā. Līdztekus dalībai starptautiskās izstādēs Saberovu interesē Rīgas mākslas vide un latviešu feministisko mākslinieku un aktīvistu kodola veidošanās jaunākās paaudzes vidū.
Kataržina Sagatovska

Kataržina Sagatovska

Kataržina Sagatovska (Katarzyna Sagatowska, 1973) ir poļu kuratore, fotogrāfe, lektore un mākslas pasākumu organizētāja, kā arī fotogrāfijas kolekcionēšanas popularizētāja Polijā. Viņa ir absolvējusi Silēzijas Universitātes Radošās fotogrāfijas institūtu Opavā, Čehijā (kur viņa patlaban studē doktorantūrā) un Varšavas Tehnisko universitāti. Kuratore, izstāžu un pazīstamu poļu mākslinieku fotogrāfiju izsoļu koordinatore projektā Collector’s Photography ("Fotogrāfija kolekcionāriem", 2010–2017). Līdzautore pasākumu sērijai We Are All Photographers ("Mēs visi esam fotogrāfi"), piedalījusies vairāku fotogrāfijas konkursu (BZ WBK Press Foto, ShowOFF Krakovas Fotomēnesī un Photographic Publication of the Year) žūrijas darbā. Attēls: Adams Kučna (Adam Kuchna)
Airi Trīsberga

Airi Trīsberga

Airi Trīsberga (Airi Triisberg, 1982) ir neatkarīgā kuratore, autore un izglītības darbiniece, kas dzīvo un strādā Tallinā. Viņu interesē politiskā aktīvisma un laikmetīgās mākslas formu saskarsmes punkti, kā arī jautājumi, kas saistīti ar dzimumlomām un seksualitāti, slimību/veselību, rīcīb(ne)spēju, pašorganizēšanos un kolektīvo gādību u.c. Viņas pētniecisko interešu vidū ir vēsturiskas un mūsdienu situācijas, kad dzīve ar slimību vai invaliditāti tiek politizēta ar nolūku paust sociālu kritiku. 2015. gadā Trīsberga bija kuratore izstādei “Atlabsti drīz!”, ko veidoja septiņdesmito gadu radikālajās kustībās radušos sociālo imagināriju mākslinieciski pārveidojumi. Cita Trīsbergas darbības joma ir interese par bīstamiem darba apstākļiem un mākslas darbinieku organizēšanos. No 2010. līdz 2012. gadam viņa bija aktīva Tallinas mākslas darbinieku kustības dalībniece. 2015. gadā kopā ar Minnu Henriksoni un Ēriku Krikortzu izdevusi grāmatu “Mākslas darbinieki – materiālie apstākļi un darba problemātika mūsdienu mākslas sfērā”.