DALĪBNIEKI

Andris Breže

Andris Breže

Andris Breže (1958) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu (1977), Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu (1984). Piedalās izstādēs kopš 1977. gada, 80. gadu beigās darbojās kā viens no pirmajiem instalāciju māksliniekiem, radot būtisku ieguldījumu Latvijas laikmetīgās mākslas vēsturē. Grafiķis, plakātists, rada instalācijas, vides objektus, ilustrē grāmatas. Kopš 1978. gada ar pseidonīmu Žebers publicē dzeju.
Pēdējais dzejas krājums “Ejas un asakas” ar autora fotoilustrācijām izdevniecībā “liels un mazs” (2022) ieguvis Latvijas Literatūras gada balvas nomināciju (2023) un Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā (2023).
Stephanie_Dinkins.png

Stefānija Dinkina

Stefānija Dinkina (Stephanie Dinkins) ir multimediju māksliniece, kas pievēršas jaunajām tehnoloģijām, dokumentālai praksei un sociālai kopdarbībai ceļā uz taisnīgāku sociālo un tehnoloģisko ekosistēmu. Dinkinas darbi ir starptautiski izstādīti. Jaunākās izstādes ir “Stefānija Dinkina: Par mīlestību un datiem” Kvīnsas mākslas muzejā, Ņujorkā, “Nākotnes meklējumos” Espo Modernās mākslas muzejā, Somijā, un BioMedia, ZKM Mākslas un mediju centrā Vācijā. Dinkina ir Creative Time R & D līdzstrādniece, Sandensas Institūta stipendiāte, United States Artist Fellow granta saņēmēja un Knight Arts stipendiāte. Nesen saņēmusi LG- Gugenheima balvu un nosaukta par vienu no Time Magazine 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem MI jomā (2023). Viņas mākslu un idejas izcēluši Wired, Art in America, artsy, Art21, Hyperallergic, BBC, The New York Times, Rightclicksave.com, kā arī daudzi populāri raidieraksti un tiešsaistes publikācijas.
Ivars

Ivars Drulle

Ivars Drulle (1975) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļu (1996) un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (2000). Mg. art. Montanas Universitātē (ASV, 2003). Piedalās izstādēs kopš 2002. gada. Tēlnieks, monētu dizaina autors. Pedagogs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Raksti medijos “Kultūras Diena”, “Satori” un “Rīgas Laiks”.
Apvieno tēlniecību ar citiem mākslas veidiem, par ko liecina arī 2016. gadā izdevniecībā “liels un mazs” izdotās Jāņa Sirmbārža dzejoļa “Piedzīvojums” grāmatiņas ilustrācijas – mākslinieka radītu figūriņu inscenējumu fotogrāfijas.
Victoria Durnak

Viktorija Durnaka

Viktorija Durnaka (Victoria Durnak, 1989) ir rakstniece un vizuālā māksliniece, kas dzīvo Askimā, Norvēģijā. Viņa ir divu dzejas krājumu un piecu romānu autore. Durnaka ir izrādījusi savus darbus tādās vietās kā Young Artist’s Society, Atelier Nord un MUNCH Oslo, Tallinas Mākslas zāle, Nidas Mākslas kolonija, kā arī citur ārvalstīs. Liela daļa viņas darbu pievēršas tam, kā internets ir mainījis mūsu mijiedarbību bezsaistē un kā mūsu sociālās attiecības arvien vairāk līdzinās preču patēriņam un tiek balstītas ekonomiskos principos.
Anna Dzerve

Anna Dzērve

Anna Dzērve (1995) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, iegūstot bakalaura grādu. Kopš 2018. gada aktīvi piedalījusies grupu izstādēs un festivālos, tostarp Rīgas Fotomēnesī (2022) un ImageNation grupas izstādē Parīzē (2023). Organizējusi trīs personālizstādes. 2022. gadā izdevusi fotogrāmatu The Lay of The Light (izd. Snap Collective). 2023. gadā kļuvusi par Rīgas Fotogrāfijas biennāles NEXT balvas laureāti. Piedalījusies trīs mūzikas video radīšanā: Katrīnas Gupalo Resistance (operatore un gaismotāja), Inese Bērziņa Quartet “Sējējs” (režisore un operatore) un Riharda Zaļupes Reality (režisore un gaismotāja). Kopš 2018. gada ir biedrības Brīvās mākslas kustība valdes locekle, kur nodarbojas ar kultūras pasākumu, tostarp festivāla “Kņada” (2019–2020) organizēšanu.
Freedman

Bendžamins Frīdmens

Bendžamins Frīdmens (Benjamin Freedman, 1990) ir kanādiešu mākslinieks, kura darbība ietver plašu mediju lietojumu, tai skaitā fotogrāfiju, video un datoru ģenerētus attēlus. Viņu interesē sarežģītās vēstures, fotogrāfiskas izpētes un spēles dziedinošais spēks. Iedziļinoties fotogrāfijas nosacītajās patiesībās un maldos, viņš mērķtiecīgi lieto no zinātniskās fantastikas un šausmu filmu žanriem aizgūtu vizuālo vārdnīcu, tā cenšoties radīt paplašinātās dokumentalitātes projektus. Savu pirmo fotogrāmatu viņš pats izdeva 2015. gadā. Piedalījies neskaitāmās izstādes Toronto reģionā, nesenākās no tām galerijās Pumice Raft Gallery, Stephen Bulger Gallery, The Image Centre, Eleven Gallery, Art Gallery of Mississauga un Division Gallery. Darbi izstādīti arī ārvalstīs – Aperture Foundation Ņujorkā, Chung-Ang Universitātē Seulā un Foto/Industria biennālē, Boloņā.
Jānis

Jānis Gailis

Jānis Gailis ir Parīzē strādājošs lakāniskā virziena psihoanalītiķis un psihiatrs, psiholoģijas zinātņu doktors. Aizstāvējis padziļināto pētījumu diplomu psihoanalīzē “Psihoanalīze svešvalodā – Bābeles tornis?” Parīzes VIII Universitātes Psihoanalīzes departamentā. Strādā privātpraksē un vada Montreijas Medicīniski psihopedagoģisko centru (CMPP). Regulāri publicējas un uzstājas par psihoanalīzes tēmām Latvijā, Francijā, Beļģijā un Grieķijā. Vizuālās mākslas un kultūras jautājumiem pievērsies priekšlasījumos Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2010), Jaunās Lakāna skolas kongresā “Psihotiskais subjekts gīku laikmetā” (2013) un izstāžu zālē “Arsenāls” Kaido Oles izstādes “Dejas vientuļo siržu klubā” ietvaros (2019).
Alberts Grendals

Alberts Grendals

Alberts Grendals (Albert Grøndahl, 1985) darbos vienkopus savij subjektivitātes un stāstniecības motīvus. Par skatpunktu izmantojot personiskus, dažkārt neordinārus fotogrāfijas paņēmienus, Grendals uz fotogrāfiju raugās kā procesu, kurā mākslinieciskas idejas rodas un pārtop iekšējā arheoloģijā caur saskarsmi ar vietu, meklējot materiālu un analizējot, esejas formā vai fiziskas apstrādes laikā tumšajā istabā. Viņa radošā darbība izpaužas dažādos izstāžu formātos, grāmatās un arhitektūrā, nebeidzamā saistību un aizstāšanas ciklā. Kā mākslinieku viņu saista līdzsvars starp māksliniekiem un sabiedrību. Grendals pievērš daudz uzmanības tam, kā viņa iespaidi un izpausmes var nākt par labu apkārtējai videi. Izmantojot ekoloģijas, psihiatrijas un vēstures tēmu perspektīvas, viņš vēlas radīt darbus, kas piedāvā jaunu veidu, kā palūkoties pašiem uz sevi. Caur ciklisku pētniecības un uzklausīšanas procesu viņš cenšas radīt noturīgas attiecības gan ar subjektu, gan auditoriju. Grendala darbos virmo dažādi laiki – gan pagātne un tās sairšana, gan arī tās atstātie nospiedumi. Tie atsaucas uz bojāeju, esības materialitāti un īslaicīguma varu, no kā mēs visi esam daļēji veidoti. Darbi pievēršas plaisām starp lietām, netīrumiem starp grīdas flīzēm. Lēnais dzīves un nāves, haosa un sakārtošanas iznākums. Šī iemesla dēļ Grendala darbi ir ne vien sociāli iesaistoši, empātiju un pašrefleksiju raisoši to tapšanā un izpausmēs, bet arī nodrošina stingru viņa radošās darbības sasaisti ar nākotni.
Ivars

Ivars Ījabs

Ivars Ījabs (1972) ir politikas zinātnes doktors, politiķis, tulkotājs, publicists un mūziķis.
Annemarija Gulbe

Annemarija Gulbe

Annemarija Gulbe (1997) strādā ar fotogrāfiju, video un instalāciju. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, apguvusi fotogrāfiju ISSP skolā un Andreja Granta studijā. Viena no kim? Open Call konkursa laureātēm (2023), BDO Jauno mākslinieku balvas finālistēm (2023), saņēmusi Grand Prix laikmetīgās mākslas biennālē Jeune creation Européene Parīzē (2019) un FK balvu kā labākā jaunā latviešu fotogrāfe (2018). Nesenās personālizstādes: “Gribi tici, gribi netici” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (Rīga, 2024), “Zem iežu velvēm kupolveida struktūrās" (Kuldīgas novada mākslinieku rezidence, Alsunga, 2023), "Izaicinājums pārmantojamībai" galerijā LOOK! (Rīga, 2023); Love re-search ISSP galerijā (Rīga, 2020) un fotofestivālā Organ Vida (Zagreba, 2019). Viņa kūrējusi grupas izstādi "Decentrējot, izkliedējot, vienuviet" Padures muižā (2023). Piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
Cloe Jancis

Kloē Jancisa

Kloē Jancisa (Cloe Jancis, 1992) ir starpdisciplināra igauņu māksliniece, kas darbojas fotogrāfijas, video, zīmējuma un instalācijas medijos. Viņa absolvējusi Igaunijas Mākslas akadēmiju ar bakalaura grādu fotogrāfijā (2018) un šobrīd ir uzņemta Igaunijas Mākslas akadēmijas Brīvo mākslu fakultātes maģistra programmā. Jancisas mākslinieciskā izziņa centrējas ap sieviešu daudzšķautņaino pārstāvniecību sabiedrībā, kas aptver viņu ikdienas lomas, valdošos mītus, sabiedrības gaidas un sarežģītās emocionālās ainavas. Pēdējā laikā viņas radošie centieni pievērsti simbolismam un rituāliem, kas vijas ap sievišķības atveidojumu. Darbu centrā Jancisa sevi pozicionē gan kā radītāju, gan subjektu, izmantojot izrādes un izpildītājmākslu par pamata izteiksmes līdzekļiem. Šī personīgās introspekcijas un sabiedrības dinamikas mijiedarbība raksturo viņas mākslinieciskā stāstījuma būtību, kas pārbauda robežas un līdzsvaru starp dziļi intīmo un sociāli plašākiem impulsiem.
Arta Ozola-Jaunarāja

Arta Ozola-Jaunarāja

Arta Ozola-Jaunarāja (1963) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1988), Mg. art. (2003). Piedalās izstādēs kopš 1986. gada. Darbojas reklāmas, grafiskā dizaina, iepakojuma un monētu dizaina jomās. Autore vairāk nekā 100 Latvijas Pasta pastmarkām. Māksliniece pati sarakstījusi un ilustrējusi grāmatu “Kurmītis un sudraba kurpes” (Rīga: Zvaigzne ABC, 2020). Kā ilustrācijas izmantotas fotogrāfijas no lietotu sadzīves priekšmetu, papīru, audumu gabaliņu un iepakojumu instalācijām.
Kotryna_Ula_Kiliulyte.jpg

Kotrīna Ūla Kiliulīte

Kotrīna Ūla Kiliulīte (Kotryna Ūla Kiliulytė, 1986) ir Skotijā, Glāzgovā dzīvojoša māksliniece. Studējusi komunikāciju dizainu un tēlotājmākslu Glāzgovas Mākslas skolā. Kotrīnas darbības pamatā ir viņas pieredze fotogrāfijā, šobrīd izvēršot to paplašinātā lauka teritorijā. Pievēršoties pētniecībai tādās jomās kā bioloģija, vēsture un augu zinātne, viņa rada darbus, kas atrodas zinātnes un spekulācijas, poētikas un politikas, globālā un personiskā starpstāvoklī. Savos jaunākajos un topošajos darbos Kotrīna pievērš uzmanību ekoloģijai, klimata sasilšanai un solastalģijai, ar klimata izmaiņām saistītai trauksmei. Viņas darbi ieguvuši dažādas formas – sākot ar videodarbiem un instalācijām un beidzot ar nelielas tirāžas izdevumiem. Nesenākās izstādes un skates notikušas galerijā Prospekto Viļņā, Lietuvā, CCA Glāzgovā, Skotijā, Ziemeļu Fotogrāfijas centrā Olu, Somijā, Edinburgas Mākslas festivālā Skotijā.
Mari_Leen_Portrait1.jpg

Mari Lēna Kīpli

Mari Lēna Kīpli (Mari-Leen Kiipli) studējusi Igaunijas Mākslas akadēmijā un Pallas Lietišķo zinātņu universitātē, apmaiņas studiju programmas ietvaros apmeklējusi Vīnes Mākslas akadēmiju, pašlaik dzīvo un strādā Tallinā. Kīpli personālizstādes un kopizstādes ir Nanshe Gone Fishing galerijā Draakon Gallery Tallinā (2021), Husa Hāpsalas pilsētas galerijā (2020), Crystal Grid kopā ar Paulu Kuimetu galerijā Kogo Tartu (2020). Viņas darbi izstādīti grupu izstādēs, skatēs un mākslas gadatirgos, tostarp, Liste Art Fair Bāzelē (ar galeriju Kogo, 2021), fotogrāfijas gadatirgos Unseen Amsterdamā un Foto Tallinn (ar galeriju Kogo, 2019), neatkarīgajā mākslas tirgū The Others Turīnā (ar Igaunijas Fotogrāfu biedrību FOKU, 2018), programmas Estonia Now: Artists’ Moving Image ietvaros mākslas pasākumā Tramway Glāzgovā (2018). 2018. gadā Mari Lēna saņēma Igaunijas Kultūras fonda gada balvu un viņas instalācija Passiflora, kas pārstāvēja biedrību FOKU, ieguva Turīnas mākslas tirgus The Others balvu kategorijā Expanded Screen.
Kristīne Krauze

Kristīne Krauze Slucka

Kristīne Krauze Slucka (1979) pievēršas industriāli ražotas materialitātes studijām kā pseidoantropoloģisku meklējumu sākumpunktam. Savā attieksmē viņa līdzinās medītājai- vācējai, kas pasaules kārtību mācās caur vērojumu, nejaušību un kopsakarībām. Strādā ar fotogrāfiski nosacītiem risinājumiem, bieži saglabājot eksperimentāli taktilo attēlu veidošanas pieeju. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un saņēmusi  Ziemeļvalstu un Baltijas jauno mākslinieku Grand Prix balvu (2020). Divas reizes izvirzīta Purvīša balvas nominācijai: 2021. gadā par personālizstādi “Paklausīgs pieskāriens” Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstādes “Digitālie viduslaiki” ietvaros, kā arī 2022. gadā par personālizstādi "Pagātnes piespiedu kustības" kultūrtelpā "Tu Jau Zini Kur". 2022. gadā izvēlēta par FUTURES (Eiropas fotogrāfijas platformas) mākslinieci. Vada lekcijas un darbnīcas ISSP skolā.
Sandra_Krastina.jpg

Sandra Krastiņa

Sandra Krastiņa (1957). Beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1976) un Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1982). Piedalās izstādēs kopš 1985. gada. Darbojas glezniecībā, grāmatu ilustrācijā, ir animācijas filmu māksliniece, monētu dizaina autore un mākslas izstāžu kuratore. 2016. gadā izdevniecība “liels un mazs” izdevusi grāmatiņu ar Leona Brieža dzejoli “Rudzu puisītis”, kurai māksliniece radījusi ilustrācijas – fotogrāfijas no aplikācijas tehnikā radītiem inscenējumiem.
Renate_Klavs.jpg

Renāte Feizaka un Klāvs Liepiņš

Renāte Feizaka (1987) un Klāvs Liepiņš (1991) ir mākslinieku duets, kas nāk no Latvijas, bet dzīvo Islandē. Abi ir absolvējuši Islandes Mākslas universitāti, Klāvs Liepiņš ieguvis laikmetīgās dejas bakalaura grādu, bet Renāte Feizaka – tēlotājmākslas bakalaura grādu. Koprades procesā mākslinieki apvieno Feizakas instalācijas un skulptūras ar Liepiņa kustību un horeogrāfiju, lai radītu video, performances un instalācijas. Savos darbos viņi iemieso tēlus, lai pētītu identitātes, tautības un kultūras struktūru tēmas, kas veido indivīdu un sabiedrību kopumā. Viņu instalācija Potato People izstādē As you are now so once was I/As I am now so will you be, kas norisinājās Living Art Museum NÝLO Reikjavīkā, Islandē, 2022. gadā tika nominēta Islandes mākslas balvai. 2023. gada oktobrī viņi izstādīja personālizstādi Doom Loop Reikjavīkas Mākslas muzejā Hafnarhús.
Adam Mazur

Adams Mazurs

Adams Mazurs (Adam Mazur), PhD (1977) ir mākslas vēsturnieks, kritiķis un kurators. Kopš 2013. gada pasniedz Magdalēnas Abakanovičas Mākslas universitātē Poznaņā (Fotogrāfijas fakultātē). Žurnālu, antoloģiju, katalogu redaktors un grāmatu autors (“Sakropļotā pasaule. Fotogrāfijas vēstures Centrāleiropā no 1838. līdz 2018. gadam”, 2019). 2019. gadā kūrēja izstādi “Fotobloks. Centrāleiropa fotogrāmatās 1918 – 2018. Izstāde tika rādīta arī Čehijā (2020) un Lietuvā (2021). 2022. gadā kopā ar Lukašu Gorčižu organizēja izstādi “Fotografikas. Māksla un fotogrāfija Polijā 1927-1978” MUFO, Karakovā. 2023. gadā kopā ar Vilmu Samulionīti un Natāliju Zaku kūrēja izstādi “Lietuva. Divi fotogrāfijas gadsimti” Starptautiskajā Kultūras centrā Krakovā. 2018. gadā dibināja BLOK žurnālu.
Katrīna Neiburga

Katrīna Neiburga

Katrīna Neiburga(1978) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (2002). Veido instalācijas, gaismas un videoprojekcijas, scenogrāfijas un video operas un teātra iestudējumiem, koncertiem, rīko performances Latvijā un ārvalstīs, ilustrē grāmatas. Vairākkārt izmantojusi fotogrāfijas-inscenējumus, priekšmetu fotogrāfijas kā ilustrācijas izdevniecības “liels un mazs” bērnu grāmatās: “Pasakas par bērnu dzīvi” (citi autori I. Maurīte, G. Gabrāns, O. Zitmanis, A. Vītoliņš, 2005), Paula Bankovska “Mazgalvīši spēlē mājās” (2007), Annas Brigaderes dzejoļa ”Danču tracis” izdevumā (2017).
Ingrida

Ingrīda Pičukāne

Ingrīda Pičukāne (1978) beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas viduskolu (1997), Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (2006), Igaunijas Mākslas akadēmijas Animācijas nodaļu, Mg. art. (2010). Kopš 1998. gada piedalās izstādēs un mākslas projektos. Darbības jomas: komikss, animācija, video, instalācijas, performances, grāmatu ilustrācijas un dizains.
Ilustrējot Jura Zvirgzdiņa grāmatu “Kad muzejā iespīd Mēness jeb Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi” (Rīga: liels un mazs, 2012), izmantojusi zīmējumu, aplikācijas un fotogrāfiju montāžu, radot vizuāli aizraujošu stāstu par muzeja ēku un ekspozīciju.
Andreass Refsgars

Andreass Refsgars

Andreass Refsgars (Andreas Refsgaard) ir mākslinieks un radošais programmētājs, kas dzīvo Kopenhāgenā. Viņš strādā mākslas un interaktīvā dizaina jomā, izmantodams algoritmus, kodēšanu un mašīnmācīšanos, lai pētītu jauno digitālo tehnoloģiju radošās iespējas. Mākslinieciskajā praksē Andreass humoristiski un dzīvespriecīgi pieiet digitālajiem rīkiem un to potenciālajam lietojumam, mērķiem un vērtībām. Viņa darbi nereti sastāv no tēlainām un netradicionālām ievades un izvades kombinācijām, kas ļauj cilvēkiem, piemēram, spēlēt mūziku, izmantojot acu kustību, kontrolēt spēles, radot muļķīgas skaņas vai pārveidojot mūzikas instrumentu zīmējumus reālos skaņdarbos. Viņa rotaļīgajiem, mazliet dīvainajiem un bieži vien interaktīvajiem darbiem raksturīga naiva un atvērta pieeja, kas vienkārši un brīvi no iepriekš izdarītiem pieņēmumiem apšauba un atklāj izmantoto tehnoloģiju iespējamos ieguvumus un trūkumus.
Nastja_Sade_Ronko.jpg

Nastja Sade Ronko

Nastja Sade Ronko (Nastja Säde Rönkkö ) strādā ar video, performanci, instalāciju un tekstu. Viņas darbi ir izstādīti un māksliniece pati uzstājusies tādās vietās kā Somersetas nams, Londona, Sidnejas operas nams, Sidneja, SXSW, Ostina, TX, Karaliskā Mākslas akadēmija Londonā, FACT, Mākslas un tehnoloģijas fonds Liverpūlē, Kustīgā tēla muzejs Ņujorkā un Kiasma Laikmetīgās mākslas muzejā. Jaunākās personālizstādēs ietver “Tie, kuri uzturēja gaismu” Rønnebæksholm mākslas hallē Dānijā (2022) un “Sāls mūsu asinīs, mūsu sviedros, mūsu asarās” Beaconsfield galerijā Londonā (2023).
Viņa ir bijusi rezidējošā māksliniece Somerset House Studios Londonā (2018–2019), Vysing Arts Centre Kembridžā (2018). Pēdējo gadu dalība festivālos ietver Starptautisko Lago Filmu festivālu Itālijā (2023). 2019. gadā viņa saņēmusi 35. jaunā mākslinieka titulu Somijā un 2023. gadā – Below Zero Art Prize balvu. Šobrīd viņas darbs “Neaizvietojamais cilvēks” tiek izrādīts Luiziānas Mākslas muzejā Dānijā. Tuvākās izstādēs ir personālizstādes HEMA Helsinkos un Serlachius muzejā Somijā (2024).
Ieva

Ieva Rojūte

Ieva Rojūte (Ieva Rojūtė, 1989) ir lietuviešu māksliniece un gleznotāja. Viņas tekstuālie darbi, kuri iegūst instalāciju telpisko formu, izzina cilvēku ikdienišķās attiecības, ģimeņu konfliktus un indivīda patību, ikdienas folkloru. Darbos Ieva Rojūte atkal un atkal atgriežas pie savām galvenajām tēmām: bailes, neveiksme, posts un trauksme. Pārrakstot izrāvumus no sarunām, padomiem, brīdinājumiem un uzrunām, māksliniece atklāj kopīgās vēstures un kolektīvo sapņu fragmentus. Rojūtes darbos apvienojas ar roku rakstīti teksti, kas pārtop dabas elementu un abstraktu formu attēlos un zīmējumos. Tie kļūst par teju nošķirtiem objektiem, kurus māksliniece atradusi savā ikdienas vidē. Autore rada iespaidīgas instalācijas, kas pielāgojas izstādes telpām, vijoties ap tām kā vīteņaugi vai čūskas. Uzmanību pievēršot mazām un lielām neveiksmēm vai bailēm, māksliniece iejūtīgi un precīzi pēta plašo mentālo stāvokļu paleti, kas veido mūsu nepilnīgās, bet neizbēgamās realitātes apveidus.
Kriss_Salmanis.jpg

Krišs Salmanis

Krišs Salmanis (1977) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (2003), studējis arī Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā (2009–2010). Kopš 1996. gada piedalās izstādēs. Veido instalācijas, video un animācijas filmas, ilustrē bērnu grāmatas. Izdevniecībā “liels un mazs” 2020. gadā iznāca Ingas Žoludes bērnu grāmata “Pirmo reizi uz Zemes” ar mākslinieka radītajām fotogrāfijām-ilustrācijām.
Keith.jpg

Kīts Sārdžents un Lindseja Sīrsa

Kīts Sārdžents (Keith Sargent) un Lindseja Sīrsa (Lindsay Seers) dzīvo Šepijas salā, Kentā. Sīrsa un Sārdžents sāka strādāt kopā 2012. gadā, kad Sārdžentam tika uzticēts izstrādāt digitālās animācijas un publikācijas Sīrsas darbiem. Tas turpinājās un pārauga kopdarbu radīšanā.
Viņu lielizmēra darbi izstādīti starptautiski nozīmīgos muzejos un mākslas centros, tajā skaitā Dānijas Nacionālajā galerijā, Venēcijas Mākslas biennālē 2015. gadā, galerijās Hayward Lielbritānijā, MONA Tasmānijā, Bonniers Konsthall Zviedrijā, Smart Project Space Nīderlandē, Kiasma Somijā, Turner Contemporary Lielbritānijā, Teita triennālē Lielbritānijā, TPW Kanādā, Sāmu mākslas centrā Norvēģijā, Polijas Laikmetīgās mākslas centrā, Baltijas Laikmetīgās mākslas centrā, Lielbritānijā, Sharjah Mākslas fondā (The Flying Saucer), Apvienotajos Arābu Emirātos, Taipejas Laikmetīgās mākslas muzejā Taivānā, E-Werk Luckenwalde Berlīnē, Vācijā.
Viņu darbi atrodas daudzās kolekcijās, tostarp Teita galerijas kolekcijā, Arts Council, Artangel, MONA (Tasmānijā), Valdības mākslas kolekcijā, MTA (Libānā) un vairākās privātās kolekcijās Amsterdamā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Īrijā, ASV, Kanādā, Paragvajā un Maurīcijā.
Mākslinieki ieguvuši vairākus prestižus grantus un balvas, piemēram, Sharjah Mākslas fonda producēšanas balvu, Le Jeu de Paume Production Award Francijā, Pola Hemlaina balvu, Dereka Džārmena balvu, AHRC balvu, vairākas Wellcome Trust Award, Mākslas padomes un Britu padomes balvas. Sīrsa saņēmusi arī Vaingeita stipendiju Britu skolā, Romā 2007./2008. mācību gadam.
LINDSAY.jpg

Lindseja Sīrsa un Kīts Sārdžents

Lindseja Sīrsa (Lindsay Seers) un Kīts Sārdžents (Keith Sargent) dzīvo Šepijas salā, Kentā. Sīrsa un Sārdžents sāka strādāt kopā 2012. gadā, kad Sārdžentam tika uzticēts izstrādāt digitālās animācijas un publikācijas Sīrsas darbiem. Tas turpinājās un pārauga kopdarbu radīšanā.
Viņu lielizmēra darbi izstādīti starptautiski nozīmīgos muzejos un mākslas centros, tajā skaitā Dānijas Nacionālajā galerijā, Venēcijas Mākslas biennālē 2015. gadā, galerijās Hayward Lielbritānijā, MONA Tasmānijā, Bonniers Konsthall Zviedrijā, Smart Project Space Nīderlandē, Kiasma Somijā, Turner Contemporary Lielbritānijā, Teita triennālē Lielbritānijā, TPW Kanādā, Sāmu mākslas centrā Norvēģijā, Polijas Laikmetīgās mākslas centrā, Baltijas Laikmetīgās mākslas centrā, Lielbritānijā, Sharjah Mākslas fondā (The Flying Saucer), Apvienotajos Arābu Emirātos, Taipejas Laikmetīgās mākslas muzejā Taivānā, E-Werk Luckenwalde Berlīnē, Vācijā.
Viņu darbi atrodas daudzās kolekcijās, tostarp Teita galerijas kolekcijā, Arts Council, Artangel, MONA (Tasmānijā), Valdības mākslas kolekcijā, MTA (Libānā) un vairākās privātās kolekcijās Amsterdamā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Īrijā, ASV, Kanādā, Paragvajā un Maurīcijā.
Mākslinieki ieguvuši vairākus prestižus grantus un balvas, piemēram, Sharjah Mākslas fonda producēšanas balvu, Le Jeu de Paume Production Award Francijā, Pola Hemlaina balvu, Dereka Džārmena balvu, AHRC balvu, vairākas Wellcome Trust Award, Mākslas padomes un Britu padomes balvas. Sīrsa saņēmusi arī Vaingeita stipendiju Britu skolā, Romā 2007./2008. mācību gadam.
Līga Spunde

Līga Spunde

Līga Spunde (1990) dzimusi Rīgā, Latvijā. Savus darbus bieži veido kā multimediālas instalācijas, kurās personīgi stāsti cieši savīti ar apzināti konstruētu fikciju. Radot plašu, bet reizē smalku tematisku tīklojumu, darbos tiek ietvertas atsauces uz dažādiem laikiem un simboliem. Interpretācijas precizitāte un jauniegūtais konteksts kļūst par personīgās pieredzes paplašinājumu, aizsniedzoties līdz vispārzināmām patiesībām. Darbi tiek risināti visdažādākajos materiālos un medijos. Piedalījusies vairākās izstādēs un mākslas projektos gan Latvijā, gan ārzemēs: “Neviena svētība par ļaunu nenāks” (“Būt drošībā ir bīstami”, Survial Kit 11, Latvijas Laikmetīgās Mākslas centrs, Rīga, 2020), “Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi” (Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga, 2019), Champs-Élysées (galerija “427”, Rīga, 2019), “Interlūdija” sadarbībā ar Alvi Misjunu (Rīgas Cirka ziloņu stallī, “Kvadrifrons”, Rīga, 2018), “Ekrāna ēra I: Pašportrets” (Rīgas mākslas telpa, Rīga, 2018), Free French Fries (Komplot, Beļģija, 2017), “NNN”, (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, 2017) u.c.
Deniss_sevelovs.jpg

Deniss A. Ševeļovs

Deniss A. Ševeļovs (1985) ir sociālo mediju ietekmētāju pētnieks, komunikācijas zinātnes doktorants Rīgas Stradiņa universitātē, talantu un influenceru aģentūras Collex līdzdibinātājs.
sabine_sne.jpeg

Sabīne Šnē

Sabīne Šnē (1996) radošajā darbībā pēta kultūras un dabas krustpunktus, īpašu uzmanību pievēršot attiecībām starp cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm un organismiem. Apvienojot zinātniskus pētījumus, laikmetīgas teorijas un fikciju, viņa veido pasaules, kas izgaismo attiecības ekosistēmās un daudzsugu saprātu tajās. Sabīnes Šnē plašā, starpdisciplinārā daiļrade ietver video, 3D animāciju, skaņu, skulptūru un zīmējumu. Šnē studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Par savu maģistra darbu “Šīs pašas pasaules” (2022) saņēma Helēnas Skotas-Lidžetas balvu un rezidenci ACME Studios programmā Londonā. Viņas darbi ir tikuši izstādīti starptautiskās izstādēs, ieskaitot Kupfer galerijā (Londona, 2024), personālizstāde Lot Projects (Londona, 2023), Nacionālajā Mākslas galerijā (Vilņa, 2023), Vent Space (Tallina, 2022), Survival Kit 13 (Rīga, 2022), RIXC Mākslas un zinātnes festivālā (Rīga, 2022), personālizstāde kim? laikmetīgās mākslas centrā (Rīga, 2022).
Daina

Daina Teters

Daina Teters (1963) ir filozofijas zinātņu doktore, profesore, Starptautiskās semiotisko pētījumu asociācijas (Parīze, Francija) valdes locekle un starptautiskā eksperte semiotikā, Starptautiskā Komunikoloģijas institūta (Vašingtona, ASV) īstenā locekle. Pasaules kongresam semiotikā 2024. gadā gatavo Vizuālās semiotikas projektu.
Agate Tūna

Agate Tūna

Agate Tūna (1996) ir starpdisciplināra māksliniece, kas savos darbos izmanto analogās un eksperimentālās fotogrāfijas, kā arī glezniecības un skaņas kompozīciju metodes. Tūna ieņem pētnieces lomu starp realitāti un fikciju, atklājot intriģējošas dīvainības un pārliecinošus pierādījumus, rosinot diskusijas par izplūdušo robežu starp šīm divām jomām. Māksliniece pēta arī mijiedarbību starp tehnoloģiju un garīguma praksēm. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (2020) un maģistra grādu LMA starpdisciplinārajā programmā POST (2023), absolvējusi ISSP skolu (2022). Nesenās grupu izstādes: “BDO jauno mākslinieku balva” (1. vietas apbalvojums), PILOT, Rīgā (2023), “Dzenot velnu uz mēnesi” Tallinas mākslas hallē (2023), “Caur puķēm” Rīgas Fotogrāfijas biennālē (2023), “Metašausmas sastop metahumoru” Lethaby galerijā, Londonā (2023), Flora Fantastic, Apexart galerijā, Ņujorkā (2022), kā arī personālizstāde “Neredzamo lietu kārtība” DOM galerija, Rīgā (2022).
Synnove_Sizou_G_Wetten.jpg

Sinove Sizu G. Vetena

Sinove Sizu G. Vetena (Synnøve Sizou G. Wetten, 1978) ir vizuālā māksliniece, kas dzīvo un strādā Oslo. Poētiskās un atmosfēriskās īsfilmās viņa pēta eksistenciālus jautājumus, kas rodas, izplūstot robežām starp bioloģiju un tehnoloģijām. Kas notiek ar “es” pieredzi un mijiedarbību starp cilvēkiem? Kas veido kopienu? Kas notiek ar mūsu laika uztveri? Kas ir apziņa? Un kur īsti ir nošķīrums starp apziņu un mākslīgo intelektu? Sinoves Sizu G. Vetenas darbi ir izrādīti Sidnejas biennālē, Norvēģijas Nacionālajā mākslas muzejā, KODE Mākslas muzejā, Human Resources Los Angeles, Public Art Screens- i/o/lab - Senter for Fremtidskunst, Dienvidnorvēģijas mākslas muzejā, Bomuldsfabriken, Gēteborgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē, Haugara mākslas muzejā, Oslo Mākslas hallē, galerijā Kunstnernes Hus un Nordnorsk Kunstnersenter. Filma “Vai šis ir tagad? XXYX” saņēma BKV Fotomākslas balvu 2019. gadā.
Ieva

Ieva Vīksne

Ieva Vīksne (1990) ir Rīgā dzīvojoša jauno mediju māksliniece, kuras radošo impulsu avots ir zinātkāre un personīgā pieredze. Viņa savos darbos iedziļinās dažādās jomās, tostarp uztverē, alternatīvās saskarnēs, virtuālajā vidē un neredzamā izpētē, piemēram, garīgās veselības niansētajā ainavā. Viņa strādā ar virtuālo realitāti, digitālo attēlu, interaktīvo mākslu un eksperimentē ar performanču mākslu un BCI (smadzeņu un datora saskarne). Ieva Vīksne ir ieguvusi bakalaura grādu jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē un maģistra grādu virtuālajā realitātē un viedajās tehnoloģijās Vidzemes Augstskolā. Ieva Vīksne ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja un aktīvi darbojas dažādos kultūras projektos.
Andris Vitolins

Andris Vītoliņš

Andris Vītoliņš (1975) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (2000). Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, pedagogs. Kopš 2017. gada Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors administratīvajā un radošajā darbā. Piedalās izstādēs kopš 1996. gada. Strādā reklāmas un dizaina jomā, ir mākslas izstāžu un projektu kurators. Vairāku bērnu grāmatu ilustrators.
Izdevniecībā “liels un mazs” iznāca bērnu sarakstīto darbu krājums. Grāmatu ilustrēja Ieva Maurīte, Gints Gabrāns, Otto Zitmanis, Katrīna Neiburga un Andris Vītoliņš, kurš izmantoja speciāli izgatavotu priekšmetu un figūru fotogrāfijas ilustrācijām. Grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele 2005” kopā ar citiem grāmatas “Pasakas par bērnu dzīvi” (Rīga: liels un mazs, 2005) autoriem saņēmis speciālo balvu par vecāku un bērnu tuvināšanu. Jāņa Baltvilka balvas nominācija 2006. gadā.
Zane Zelmene

Zane Zelmene

Zane Zelmene (1990) ir nozīmīga latviešu videomāksliniece. Viņa ir absolvējusi Vizuālās komunikācijas nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā un papildinājusi zināšanas jauno mediju mākslā Lisabonas Universitātes Mākslas fakultātē, Portugālē. Zelmene darbojas vairākās jomās, tai skaitā videomākslā, audiovizuālajās performancēs un zemes mākslā, izmantojot tādas jaunākās tehnoloģijas kā virtuālo realitāti, videoprojekciju kartēšanu un 360 grādu video. Viņas darbos bieži tiek pētīta mākslas, zinātnes un dabas mijiedarbība, senatnes un mūsdienīguma kontrasti, kā arī cilvēka apziņa un tās izpausmes laikā un telpā.
Konstantins_Zukovs_portrets.jpg

Konstantīns Žukovs

Konstantīns Žukovs (1990) dzīvo un strādā starp Rīgu un Londonu. Viņa radošās prakses pamatā ir pierakstītas un mutvārdu vēstures izpēte, pētot dažādas piesaistes un seksualitātes formas – no islāma zelta laikmeta homoerotiskās dzejas līdz viņa dzimtenes, Latvijas, maz izpētītai un dokumentētai kvīru vēsturei. Pēdējā laikā Žukovam notikušas personālizstādes NEVEN galerijā Londonā (2024) un ISSP Galerijā Rīgā (2022), kā arī darbi izstādīti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2024), MO muzejā Viļņā (2024), Cromwell Place galerijā Londonā (2022), kā arī viņš vadījis lekciju par Latvijas geju vēsturi Lafayette Anticipations Parīzē (Paris Ass Book Fair, 2022). Žukova darbi ir publicēti tiešsaistē un drukātā veidā, tostarp i-D, CAP74024 un Maskavas progresīvajā LGBTQ+ izdevumā Открытые (o-zine.ru), kas šobrīd ir slēgts.
Grupa

Rūta Briede, Artis Briedis, Mārtiņš Grauds, Kristaps Kalns

Rūta Briede (1984) beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (2003) un Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (2009). Ilustratore, scenogrāfe, kostīmu māksliniece, bērnu grāmatu autore, grāmatu dizainere. Kopš 2009. gada izdevniecības “liels un mazs” mākslinieciskā redaktore. Kopš 2014. gada Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja. Dzejas bilžu grāmatu sērijas “BIKIBUKS” (iznāca 2012–2017) mākslinieciskā redaktore.

Artis Briedis (1977) beidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti. Grāmatu dizainers. Kopš 2009. gada strādā izdevniecībā “liels un mazs”. Vairāk nekā 140 grāmatu dizaina autors.

Mārtiņš Grauds (1973) mācījies Tallinas Universitātes Baltijas Filmu un mediju skolā. Režisors, operators, fotogrāfs. Filmu studijas “TANKA” valdes priekšsēdētājs, režisējis ap 500 TV reklāmas klipu Latvijā un Lietuvā. Foto publikācijas presē, foto sērijas izrādēm un projektiem. Veidojis fotogrāmatas “Lūkot ies” (Rīga: Neputns, 2006) un “Kopā kapos” (Rīga: Neputns, 2016).

Kristaps Kalns (1981) darbojas kā fotogrāfs un mākslinieks. Kopš 2001. gada fotogrāfs laikrakstā “Diena”. Radošajā tandēmā ar mākslinieci Sarmīti Māliņu veido izstādes. 2009. gadā izdotā Ineses Zanderes grāmata “Latviešu zvēri” (ideja un režija Mārtiņš Grauds, dizains Rūta Briede, Artis Briedis, Kristapa Kalna fotogrāfijas. Rīga: liels un mazs, 2009) grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele 2009” ieguva speciālbalvu par netradicionālu risinājumu mākslinieciskā tēla veidošanā bērnu literatūrā un 2010. gadā – Jāņa Baltvilka balvu par ideju, foto un dizainu.
Grupa

Inta Kamara, Normunds Zvirbulis

Inta Kamara (1927) beigusi Igaunijas Valsts Mākslas institūta Tēlotājmākslas fakultātes Tēlniecības nodaļu (1965). Strādājusi par butafori Rīgas un Tallinas kinostudijās, tad teātros Rīgā. Paralēli darbi tēlniecībā: kapa piemineklis dzejniekam Eduardam Veidenbaumam (1967) un Jānim Jaunsudrabiņam (1982). 1961. gadā Latvijas Valsts izdevniecība izdeva dzejnieka Laimoņa Kamaras pirmo dzejas krājumu bērniem “Gadam nosala degungals”, kura noformēšanai dzīvesbiedre Inta Kamara plastilīnā izveidoja sīkplakstiku. Mākslinieks Normunds Zvirbulis izmantoja figūriņu fotogrāfijas ilustrācijās, un tās kļuva par dzejoļu neatņemamu sastāvdaļu, un tādējādi rada stilistiski vienota grāmatas iekārtojuma iespaidu.

Normunds Zvirbulis (1929–1973) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1956). Stājgrafiķis, karikatūrists, ilustrators. Kopš 1957. gada regulāri publicējās žurnālā “Dadzis”. Noformējis un ilustrējis vairāk nekā 20 grāmatu. 1961. gadā Latvijas Valsts izdevniecība izdeva L. Kamaras dzejas krājumu bērniem “Gadam nosala degungals”. Intas Kamaras veidoto plastilīna figūriņu fotogrāfijas kopā ar mākslinieka Normunda Zvirbuļa grafisko apdari kļuva ar dzejas krājuma neatņemamu sastāvdaļu.