KURATORI

Roberta Atraste (LV) ieguvusi bakalaura grādu mākslas vēsturē un teorijā un maģistra grādu kuratoru programmā Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). 2024. gadā Roberta paplašināja savu izglītību Erasmus+ programmā, studējot Vīnes Tēlotājmākslas akadēmijā. Kā kuratore Roberta veidojusi vairākas grupu un personālizstādes Latvijā un ārzemēs. Sastādījusi vizuālās mākslas žurnālu "Radošā birokrātija" ("Mākslas Žurnāls", 2024), kurā apkopojusi laikabiedru vizuālās un teksta liecības par birokrātiju Latvijas mākslā. 2025. gadā Roberta saņēma Rīgas Fotogrāfijas biennāles - NEXT 2021 un LMA rīkoto balvu "Jaunais kurators!".

Inga Brūvere (LV) ir māksliniece, kura kopš 2001. gada pievērsusies arī kuratores darbam un vairāk nekā divdesmit gadu laikā ir īstenojusi dažādus projektus un izstādes Latvijā un ārzemēs. Inga Brūvere ir idejas autore un viena no festivāla "Rīgas Fotomēnesis" dibinātājiem (2012), kā arī pirmā festivāla "Rīgas Fotomēnesis 2014" vadītāja. Kopš 2015. gada ir viena no Rīgas Fotogrāfijas biennāles dibinātājām un vadītājām. Ingas Brūveres darbi iekļauti vairākās kolekcijās, to skaitā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un "Swedbank" mākslas kolekcijās.

Irēna Bužinska (LV), Mg. Art, beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore (1977--2022). Publicējusi vairāk nekā 300 rakstu par latviešu mākslas vēstures jautājumiem un mūsdienu mākslas izstādēm. Kopš 1989. gada pievērsusies latviešu mākslas vēstures pētniecībai, īpaši Voldemāra Matveja mantojuma, mākslinieku-fotogrāfu darbības apzināšanai. Galarezultātā izveidojusi izstādi "Hibrīdu pārlidojumi. Mākslinieks kā fotogrāfs. 19. gs. vidus--2010", LNMM, "Arsenāls" (2011) un 19. gs. mākslas fotoreprodukciju izstādi mākslas muzejā "Rīgas Birža" (2019). Vairāku Voldemāra Matveja, Intas Rukas, Andreja Granta, Egona Spura, Aivja Šmuldera, Valda Celma un Ata Ieviņa fotoizstāžu kuratore. Pašreiz uzmanības lokā fotomontāžas lietojums 20.--30. gadu presē Latvijā, kā arī amatieru izgatavotās fotopastkartes. Izdevniecībā Ashgate (ASV, 2015, II izdevums 2019) iznākusi grāmata Vladimir Markov and Russian Primitivism: A Charter for the Avant-Garde (sadarbībā ar Z. S. Strother un Jeremy Howard).

Kristians Fukss (LV) ir mākslinieks, kurators un žurnālists, kurš veido izstādes galerijā "ALMA".

Iveta Gabaliņa (LV) ir kuratore, praktizējoša fotogrāfe, ISSP Galerijas līdzdibinātāja un vadītāja. Viņa ieguvusi maģistra grādu kuratoru studijās Latvijas Mākslas akadēmijā, kur šobrīd turpina studijas mākslas doktorantūrā. Iveta ir saņēmusi vairākas starptautiskas balvas fotogrāfijā, tostarp C/O Berlin Talents Award (2013), Burn Magazine Award un CDS Dokumentālās fotogrāfijas balvu, kā arī bijusi nominēta Sony World Photography Awards un Leica Oskar Barnack Award konkursos. Viņas darbi iekļauti tādās nozīmīgās mākslas kolekcijās kā Viktorijas un Alberta muzeja kolekcija (V&A, Londona) un Deutsche Börse Photography Foundation kolekcija, un tie regulāri tiek izstādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs. Paralēli mākslinieciskajai darbībai Iveta ir viena no Latvijas Mākslas gada balvas organizatorēm.

Uldis Jaunzems-Pētersons (LV) ir mākslas vēsturnieks, kurators un Talsu novada muzeja direktors. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu vizuāli plastiskajā mākslā un mākslas vēsturē, turpinājis studijas maģistrantūrā mākslas vēsturē un teorijā. Profesionālo darbību veidojis kā kurators un pedagogs: pasniedzis mākslas vēsturi un arhitektūras vēsturi RISEBA un vizuālo komunikāciju Rīgas 41. vidusskolā. Vadījis desmitiem izstāžu Latvijā un ārvalstīs, strādājis ar plašu laikmetīgās mākslas autoru loku. Kopš 2020. gada vada Talsu novada muzeju, stiprinot iestādes zinātnisko darbu, krājuma attīstību un reģiona kultūras identitāti. Kurators Latvijas paviljonam Venēcijas arhitektūras biennālē. Valdemāra Tones stipendiāts.

Pauļus Petraitis (Paulius Petraitis, LT) ir mākslinieks, pētnieks un kurators, kurš darbojas Viļņā, Lietuvā. Savos darbos viņš pēta fotogrāfijas paplašināto lauku un veidus, kā attēli funkcionē mūsdienu sociālkulturālajos un tehnoloģiskajos apstākļos. 2024. gadā ieguvis doktora grādu mākslas vēsturē un teorijā Lietuvas Kultūras pētniecības institūtā. Viņa starptautiskās izstādes notikušas "Fotogrāfu galerijā" Igaunijas laikmetīgās mākslas muzejā, Trumses mākslas asociācijā un Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kur 2020. gadā viņš bija kurators izstādei "Par fotogrāfiskām būtnēm". Petraitis ir viens no redaktoriem Lietuvas laikmetīgās fotogrāfijas izdevumam And Then It Fades (Away) (2024). Viņa mākslas grāmatas iekļautas nozīmīgās publiskajās kolekcijās, tostarp MoMA, the Met, Starptautiskā fotogrāfijas centra un Dānijas Dizaina muzeja bibliotēkās.

Maija Rudovska (LV) ir neatkarīga kuratore un pētniece. Viņai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze, kūrējot un vadot mākslas projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs sadarbībā ar tādām institūcijām kā MO muzejs (Viļņa), Manifestas biennāle (Marseļa), Dienvidaustrumu Luiziānas Universitāte (Luiziāna, ASV), Futura (Prāga), Foundation Ricard (Parīze), Bozar Centre for Fine Arts (Brisele), Kim? Laikmetīgās mākslas centrs (Rīga), Moderna Museet (Malme), Nordic Culture Point un citiem. Šobrīd viņa vada mākslas telpu un starptautisku rezidenču programmu "Studija" Kuldīgā, kā arī studē doktorantūrā Igaunijas Mākslas akadēmijā.

Mariē Šēvolda (Marie Sjøvold, NO) ir vizuālā māksliniece, kas strādā ar fotogrāfiju, video un fotogrāmatām. Ar kameras starpniecību viņa pēta apziņas robežstāvokļus, cilvēka uzvedību, savstarpējās attiecības un pārejas rituālus. Viņas darbos atkārtoti izskan jautājums par realitātes uztveri un tās konstruēšanas mehānismiem. Attīstot šo tematisko loku, Šēvolda pievērsusies tādiem jēdzieniem un eksistenciāliem jautājumiem kā mājas, mātes loma, laiks, mantojums un jaunās tehnoloģijas. Mākslinieces darbi eksponēti daudzos starptautiski nozīmīgos muzejos, galerijās un mākslas centros, tostarp Deichtorhallen (Hamburga, 2014), Musée des Beaux-Arts de Rouen (2023), Fondation Calouste Gulbenkian (Parīze, 2015), Liepājas Mākslas muzejā (2010; 2018), Henie Onstad Kunstsenter (2021), Galleri F15 (2015), Kristiansand Kunsthall (2016), Sandefjord Kunstforening (2021), Nobela Miera centrs (2013), Bomuldsfabriken Kunsthall (2022) un Hå Gamle Prestegård (2015; 2022). Viņas darbi iekļauti Preus muzeja krājumā, Oslo pilsētas mākslas kolekcijā, Ārlietu ministrijas un Izglītības un pētniecības ministrijas īpašumā. Šēvolda publicējusi vairākas fotogrāmatas izdevniecībā Journal Förlag, tostarp Dut Catches Light (2011), Midnight Milk (2015) un How Much Silence Can You Take? (2022), kā arī piecus pašizdotus izdevumus. 2012. gadā organizācija Fritt Ord viņai piešķīra Eiropas fotoizstādes balvu, un kopš 2016. gada viņa kā kuratore sadarbojas ar Rīgas Fotogrāfijas biennāli.