Latvijas grāmatniecības vēsturē pat 20. gadsimta ietvaros nav daudz tādu bērniem domātu grāmatu, kuru noformējumā mākslinieki būtu izmantojuši fotogrāfiju. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka tikai pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanas izdevējus sāka nodarbināt jautājums par grāmatu kā mākslas darbu. Jānis Roze bija viens no pirmajiem, kas ne vien rūpējās par grāmatu augstvērtīgu māksliniecisko ietērpu, bet arī pievērsa uzmanību fotogrāfijas kā medija piedāvātajām iespējām. Viņa izdoto skolas grāmatu apdarē tika izmantotas Jāņa Rieksta, Mārtiņa Lapiņa, Dāvja Spundes u.c. fotogrāfijas. Tomēr šāda prakse netika ieviesta plašāk. Lai gan virknei latviešu mākslinieku modernistu bija zināma vācu dizainera Jana Čiholda (Jan Tschichold) jaunās tipogrāfijas koncepcija un krievu mākslinieku konstruktīvistu pieredze, paredzot kā radikālas burtu dizaina un teksta izkārtojuma izmaiņas, tā fotogrāfijas montāžas izmantojumu arī bērnu grāmatu uzbūvē, šādas idejas Latvijas sabiedrībā popularitāti neguva. Tālab lielie apgādi “Valters un Rapa”, “Jānis Roze”, “Ansis Gulbis” turpināja izdot mākslinieku krāšņi ilustrētas bilžu grāmatas bērniem.

Pirmo drosmīgo soli spēra Miķelis Goppers, kura izdevniecībā “Zelta ābele” 1942. gadā iznāca Klāva Sarmas (Pāvila Vīlipa) grāmata “Apses bērni” ar Zinas Āres ilustrācijām. Modernista Romana Sutas audzēknei jaunās tipogrāfijas idejas nebija svešas. Viņa jau iepriekš bija izmantojusi fotogrāfijas un zīmējuma montāžu žurnālā “Atpūta” un citos preses izdevumos. Pateicoties ilustrācijām ar fotoattēliem, stāsts par apses koka sērkociņu daudzveidīgajām pārvērtībām iegūst lielāku ticamību.

Apkārtni izzinošas un audzinošas funkcijas pildīja arī vairākas 20. gs. 60. gadu sākumā izdotās bērniem domātās grāmatas. Tajās izmantots tāds pats iekārtojuma princips. Tolaik jaunie mākslinieki – Gunārs Mitrēvics, Inta Kamara un Normunds Zvirbulis, Juris Mauriņš – lieto fotogrāfisku attēlu. Viņi panāk izcilu viengabalainu iespaidu par grāmatas ietērpu kopumā ar ļoti izsvērtām teksta, fotogrāfijas un maksimāli lakoniska grafiskā vai koši krāsaina gleznotā fona attiecībām. Šāda pieeja latviešu bērniem domāto grāmatu noformējumā acīmredzot bija pārāk novatoriska, jo vēlāk šāda tipa bērnu grāmatas netika izdotas.

Vairums bērnu grāmatu ar fotogrāfijām tapušas 21. gadsimtā izdevniecībā “liels un mazs”. Katru no tām radījuši Latvijas vadošie mākslinieki, kuriem bijusi cita pieeja un radošie mērķi darbam ar fotogrāfiju. Līdzīgi tam, kā Inta Kamara vai Juris Mauriņš savulaik, arī Ivars Drulle, Andris Vītoliņš, Katrīna Neiburga, Arta Ozola-Jaunarāja izgatavoja priekšmetus un tad fotografēja to izkārtojumu. Andris Breže izmantoja rūpnieciski izgatavotu bērnu rotaļlietu inscenējumu attēlus savas dzejas ilustrēšanai. Sandra Krastiņa fotografēja no papīra izgrieztas figūriņas. Šādi tapuši ļoti kvalitatīvi fotogrāmatu paraugi.

Izstādē ir pārstāvēta vēl viena fotogrāmatu grupa, kura demonstrē, ka arī mākslinieki paši ir ļāvušies spēles priekam un, sekojot 19. gs. tradīcijām, radījuši “dzīvās bildes”. Katrīna Neiburga, Mārtiņš Grauds& komanda iepriekš izgatavoja tērpus, maskas un režisēja norises, kuru fotofiksācijas tāpat izmantotas kā ilustrācijas grāmatas iekārtojumā.

Ekspozīcijā iekļauti grāmatu eksemplāri, to kopijas, ilustrāciju un fotogrāfiju oriģināli, fotodokumentācijas un inscenējumu instalācijas vai to elementi no mākslinieku personīgajām kolekcijām. .



Dalībnieki: Zina Āre (LV), Andris Breže (LV), Rūta Briede (LV), Artis Briedis (LV), Mārtiņš Grauds (LV), Kristaps Kalns (LV), Ivars Drulle (LV), Inta Kamara (LV), Sandra Krastiņa (LV), Juris Mauriņš (LV), Guntars Mitrēvics (LV), Katrīna Neiburga (LV), Arta Ozola-Jaunarāja (LV), Ingrīda Pičukāne (LV), Krišs Salmanis (LV), Andris Vītoliņš (LV), Normunds Zvirbulis (LV)
Kuratore: Irēna Bužinska (LV)
Attēls: Katrīna Neiburga, ilustrācija – fotoattēls A. Brigaderes dzejoļa “Danču tracis” izdevumam. Rīga: liels un mazs, 2017