Irēnas Bužinskas lekcija “Mākslinieks rada pasauli. Fotomontāža Latvijas starpkaru presē un bērnu grāmatas ar fotogrāfijām”
27. jūnijs 17.30| Latvijas Nacionālā bibliotēka, konferenču zālē A, Mūkusalas iela 3, Rīga. Bez ieejas maksas
Attēls: Gunārs Mitrēvics, ilustrācija Z. Purva dzejas grāmatai
“Uz priekšu!”. Rīga LVI, 1962
Mākslas zinātnieces Irēnas Bužinskas lekcija “Mākslinieks rada pasauli. Fotomontāža Latvijas starpkaru presē un bērnu grāmatas ar fotogrāfijām” sniegs palšāku informāciju par izstādēm, kas ir apskatāmās Latvijas nacionālās bibliotēkas telpās - “Radi/rādi citu pasauli! Fotomontāža Latvijas presē starpkaru posmā” un “Foto, šķēres, zīmulīts. Latvijas bērnu grāmatas ar fotogrāfijām”.
Mākslinieka attiecības ar fotogrāfiju un vizuālu informāciju vienmēr bijušas ļoti radošas un daudzveidīgas jau kopš fotogrāfijas rašanās pirmsākumiem līdz pat šodienai. Ja vieniem fotoattēls ir vienīgi palīgmateriāls gleznai vai laikmetīgās mākslas projektam, tad vienlaikus ir pietiekami daudz piemēru, kas apliecina mākslinieka prasmi radīt jaunu vizuālu pasauli, kas rada gluži citu iespaidu par apkārtējo realitāti, literāro sacerējumu un mums pašiem. Šādos gadījumos fotogrāfisks attēls ir arī ļoti iedarbīga komunikācijas forma, par ko liecina arī abas Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās iekārtotās izstādes.
Abas izstāžu ekspozīcijas ir nelielas. Tālab lekcijā tiks sniegts plašāks ieskats mākslinieku un fotogrāfu daiļradē, kuru darbi atlasīti izstādēm. Interese par fotomontāžu un fotogrāfijas pielietojumu grāmatu noformējumā radās jau 20. gs. 20. gadu beigās. Fotomontāžas tehnika sniedza gluži citas iespējas radīt priekšstatu par norisēm gandrīz visās sabiedrības sociālajās un kultūras dzīves sfērās, izmantojot lielu skaitu attēlu un fragmentu montāžu. Šāda pieeja raksturīga tā laika vadošajiem preses fotogrāfiem Jānim Baltiņam, Robertam Briedim, Eduardam Kraucam un Robertam Aleksandram Rīdelam. Savukārt mākslinieku Zinas Āres un Reinholda Kasparsona pieeja bijusi vairāk tradicionāla, izmantojot fotogrāfiju montāžu ar gleznotu fonu.
Otra lekcijas daļa sniegs plašāku ieskatu bērnu grāmatu vēsturē, kuru noformējumā izmantota fotogrāfija. Pirmā autore, kas radījusi šādu grāmatu, ir Zina Āre. Apkārtni izzinošas un audzinošas funkcijas pildīja arī vairākas 20. gs. 60. gadu sākumā izdotās bērniem domātās grāmatas, kurās tolaik jaunie mākslinieki Gunārs Mitrēvics, Inta Kamara, Normunds Zvirbulis un Juris Mauriņš lietoja fotogrāfisku attēlu. Tomēr vairums bērnu grāmatu ar fotogrāfijām tapušas 21. gs. izdevniecībā “Liels un mazs”. Fotogrāfijas pielietojums ir ļoti daudzveidīgs – gan režisēti iestudējumi 19. gs. populāro t. s. “dzīvo bilžu” garā, gan speciāli izgatavotu priekšmetu un bērnu rotaļlietu inscenējumi, gan montāžas un kolāžas pielietojums bērnu grāmatas noformējumā.