Izstāde “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures II“
05. jūlijs–16. augusts| ISSP Galerija, Berga Bazārs, Marijas iela 13k 3, Rīga. Darba laiks: Otrdien – sestdien 12 – 18, ceturtdien 12 – 20. Bez ieejas maksas.
Kā vienlaikus aizpildīt padziļinātas vēstures vakuumu un kritiski
pārskatīt līdzšinējos naratīvus? Divu izstāžu cikls “Mūsdienu
fotogrāfijas vēstures” apvieno vairāku mākslinieku versijas, komentārus
un interpretācijas par vietējās fotogrāfijas vēstures rakstīšanas
procesiem. Izstādes veidotas kā pavadījums izdevumam “Latvijas
fotogrāfijas vēsture attēlos”, ko ISSP plāno izdot 2024. gadā. Kristīne
Krauze-Slucka, Agate Tūna, Annemarija Gulbe un Konstantīns Žukovs
radījuši jaunus darbus, atsaucoties uz un veidojot dialogu ar dažādu
vēsturisko periodu fotogrāfiem un fenomeniem, kā arī sadarbojoties ar
attiecīgo tēmu pētniekiem. Pievēršoties materialitātei, eksperimentālām
tehnoloģijām, fotogrāfijas saiknei ar kino, kā arī tādam mākslas
kontekstā neiederīgam žanram kā paranormālā fotogrāfija, mākslinieki
izaicina ierastās fotogrāfijas vēstures robežas. Izstādēs tiek
izmantotas sieviešu un kvīru vēstures perspektīvas, kā arī iztaujāta
fotogrāfijas medija loma nacionālās un vietas identitātes veidošanā.
“Mūsdienu fotogrāfijas vēsture” izceļ ikvienas vēstures versijas
subjektivitāti un dažādas vietējās fotogrāfijas vēstures mazāk zināmās
šķautnes. Vēstures, tai skaitā mākslas vēstures, rakstīšana nekad nav
neitrāla, bet ir ievīta sociālā un politiskā kontekstā, iekļaujot
zināmas varas attiecības un krietnu daļu personisku izvēļu – uz to savos
darbos atsaucas arī Mišels Fuko, piedāvājot zināšanu arheoloģijas
jēdzienu, kas liek iztaujāt it kā objektīvu zināšanu veidošanos kā daļu
no konkrēta, laikmetam specifiska diskursa. Mākslas kanona veidošana ir
būtiska daļa no kolektīvās nacionālās identitātes konstruēšanas, bet
vienlaicīgi jebkura kanona veidošanu var uzskatīt par problemātisku, jo
tas ietver izvēles par iekļaušanu un neiekļaušanu. Mūsdienu mākslas
vēstures rakstīšanu ietekmē, piemēram, feminisma un dekolonizācijas
diskursi, kas pieprasa ierasto naratīvu pārskatīšanu. Izstāde izmantota
kā rīks, lai kritiski iztaujātu nacionālās fotogrāfijas rakstīšanas un
kanona veidošanas procesu, kurā piedalās ISSP veidotais izdevums. Jauno
mākslinieku iesaiste, piedāvājot savas vēstures interpretācijas un
pieturpunktus, paredz atkāpšanos no iespējami didaktiskas vai
hegemoniskas kanona versijas, atverot telpu balsu dažādībai un
mūsdienīgam skatījumam. Izstādē savienojas medija pagātne ar mūsdienām,
norādot kā uz pēctecību, tā uz iespējamiem nākotnes virzieniem Latvijas
fotogrāfijā. Nosaukums “Mūsdienu fotogrāfijas vēsture” akcentē mākslas
vēstures skatījumu un pieeju maiņu laika griezumā, kā arī neiespējamību
ieraudzīt mūsdienu mākslas procesus no nākotnes vēsturnieka pozīcijas.
Dalībnieki: Annemarija Gulbe (LV), Konstantīns Žukovs (LV)
Kuratore: Liāna Ivete Žilde (LV)
Attēls: Ina Stūre/ Kristīne Krauze Slucka