Izstādē “Radi/rādi citu pasauli! Fotomontāža Latvijas presē starpkaru posmā” pirmoreiz tiek eksponēti fotogrāfiju paraugi no 20. gs. 20.–30. gadu Latvijas preses izdevumiem, kas radīti ar šīs tehnikas palīdzību. Ekspozīcijā iekļauta daļa no Zinas Āres, Jāņa Baltiņa, Roberta Brieža, Reiholda Kasparsona, Eduarda Krauca un Roberta Aleksandra Rīdela veikuma šajā jomā.

Pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanas sākās strauja preses izdevumu attīstība. Dažādas politiskas partijas un sabiedriskas organizācijas 20. gs. 20.–30. gados visu Latvijas reģionu lielākajās pilsētās kopskaitā izdeva vairāk par 1000 preses izdevumu: avīžu, žurnālu, biļetenu 10 valodās, tostarp vācu, krievu, poļu, lietuviešu valodās un jidišā. Daudzos no tiem drukātu tekstu papildināja jauna un iedarbīga komunikācijas forma – fotogrāfisks attēls.

Jau 20. gs. 20. gadu sākumā darbu uzsāka pirmie preses fotogrāfi. Vairums no viņiem sava aroda pamatus bija apguvuši pie salona fotogrāfiem. Tomēr visai ātri radās izpratne par to, ka preses slejās publicēts attēls ar saturu nereti iepazīstina daudz efektīvāk nekā drukāts vārds un sasniedz masu auditoriju. Tālab attēlam vajadzēja kļūt vēl vairāk pamanāmam. Fotomontāžas tehnika sniedza gluži citas iespējas radīt priekšstatu par norisēm gandrīz visās sabiedrības sociālajās un kultūras dzīves sfērās.

20. gs. 20. gadu vidū fotomontāžas popularitāti Eiropā veicināja vācu dizainera Jana Čiholda (Jan Tschichold) jaunās tipogrāfijas koncepcija, kas paredzēja radikālas burtu dizaina, teksta izkārtojuma izmaiņas un fotogrāfijas montāžas lietojumu. Latvijā viens no dedzīgiem šīs teorijas piekritējiem bija mākslinieks Romans Suta, kas, strādājot par pasniedzēju, pasniedza fotomontāžas kursus. Turklāt izdevēji veica ziņu un attēlu apmaiņu ar citu valstu preses aģentūrām, saņemot ārzemju ziņu veidošanai arī fotomontāžas paraugus, īpaši saistībā ar filmu industrijas jaunumiem. Tā, sekojot aktuālām tendencēm, arī Latvijā radās interese par fotomontāžu.

Tematiskā ziņā Latvijas presē publicētās fotomontāžas atspoguļo teju visas dzīves jomas: jaunās valsts ražošanas nozares un attīstību (Roberts Briedis), Ķeguma spēkstacijas celtniecību (Eduards Kraucs), aviācijas spēku ikdienu un svētkus (Jānis Baltiņš), sociālo netaisnību un kapitālistiskās ekonomikas ēnas puses (Roberts Aleksandrs Rīdels). Vēl jo nozīmīgāks ir preses fotogrāfu R. Brieža, J. Baltiņa un E. Krauca ieguldījums Latvijas valsts tēla veidošanā un Kārļa Ulmaņa personības prezentācijā.

Visi šie fotogrāfi vairumā gadījumu izmantoja liela skaita attēlu un fragmentu montāžu. Ierosmes avotus un analoģijas noteikt grūti. Izņēmums ir R. A. Rīdela fotomontāžas, kurās saskatāmas ierosmes no vācu mākslinieku dadaistu darbiem. Eduards Kraucs savās fotomontāžās izmantoja gan attēlu, gan negatīvu montāžu, īpaši Latvijas ainavai veltītajās fotogrāfijās, pretendējot jau uz mākslas fotogrāfijas statusu. Savukārt, mākslinieku Zinas Āres un Reinholda Kasparsona pieeja ir bijusi vairāk tradicionāla, izmantojot fotogrāfiju montāžu ar gleznotu fonu.

Saprotamu iemeslu dēļ fotomontāžu oriģināli nav saglabājušies. Tāpēc ekspozīcijā iekļautas to kopijas no izdevumiem “Rīts”, “Brīvā Zeme”, “Atpūta”, “Mūsu Mājas Viesis”, “Pasaules Pasts”, “Filma un Skatuve“, “Malienas Ziņas”. Visi šo izdevumu eksemplāri atrodami Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā.



Dalībnieki: Zina Āre, Jānis Baltiņš, Roberts Briedis, Reinholds Kasparsons, Eduards Kraucs, Roberts Aleksandrs Rīdels
Kuratore: Irēna Bužinska (LV)
Attēls: Reinholds Kasparsons. Natālija Cveiberga un Anatalojs Vilzaks baletā “Rēbuss” Nacionālā operā. Montāža, izmantojot nezināma autora foto. Reproducēts: “Atpūta”, Nr. 443, 28.04.1933.