Kā vienlaikus aizpildīt padziļinātas vēstures vakuumu un kritiski pārskatīt līdzšinējos naratīvus? Divu izstāžu cikls “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures” apvieno vairāku mākslinieku versijas, komentārus un interpretācijas par vietējās fotogrāfijas vēstures rakstīšanas procesiem. Izstādes veidotas kā pavadījums izdevumam “Latvijas fotogrāfijas vēsture attēlos”, ko ISSP plāno izdot 2024. gadā. Kristīne Krauze-Slucka, Agate Tūna, Annemarija Gulbe un Konstantīns Žukovs radījuši jaunus darbus, atsaucoties uz un veidojot dialogu ar dažādu vēsturisko periodu fotogrāfiem un fenomeniem, kā arī sadarbojoties ar attiecīgo tēmu pētniekiem. Pievēršoties materialitātei, eksperimentālām tehnoloģijām, fotogrāfijas saiknei ar kino, kā arī tādam mākslas kontekstā neiederīgam žanram kā paranormālā fotogrāfija, mākslinieki izaicina ierastās fotogrāfijas vēstures robežas. Izstādēs tiek izmantotas sieviešu un kvīru vēstures perspektīvas, kā arī iztaujāta fotogrāfijas medija loma nacionālās un vietas identitātes veidošanā.

“Mūsdienu fotogrāfijas vēsture” izceļ ikvienas vēstures versijas subjektivitāti un dažādas vietējās fotogrāfijas vēstures mazāk zināmās šķautnes. Vēstures, tai skaitā mākslas vēstures, rakstīšana nekad nav neitrāla, bet ir ievīta sociālā un politiskā kontekstā, iekļaujot zināmas varas attiecības un krietnu daļu personisku izvēļu – uz to savos darbos atsaucas arī Mišels Fuko, piedāvājot zināšanu arheoloģijas jēdzienu, kas liek iztaujāt it kā objektīvu zināšanu veidošanos kā daļu no konkrēta, laikmetam specifiska diskursa. Mākslas kanona veidošana ir būtiska daļa no kolektīvās nacionālās identitātes konstruēšanas, bet vienlaicīgi jebkura kanona veidošanu var uzskatīt par problemātisku, jo tas ietver izvēles par iekļaušanu un neiekļaušanu. Mūsdienu mākslas vēstures rakstīšanu ietekmē, piemēram, feminisma un dekolonizācijas diskursi, kas pieprasa ierasto naratīvu pārskatīšanu. Izstāde izmantota kā rīks, lai kritiski iztaujātu nacionālās fotogrāfijas rakstīšanas un kanona veidošanas procesu, kurā piedalās ISSP veidotais izdevums. Jauno mākslinieku iesaiste, piedāvājot savas vēstures interpretācijas un pieturpunktus, paredz atkāpšanos no iespējami didaktiskas vai hegemoniskas kanona versijas, atverot telpu balsu dažādībai un mūsdienīgam skatījumam. Izstādē savienojas medija pagātne ar mūsdienām, norādot kā uz pēctecību, tā uz iespējamiem nākotnes virzieniem Latvijas fotogrāfijā. Nosaukums “Mūsdienu fotogrāfijas vēsture” akcentē mākslas vēstures skatījumu un pieeju maiņu laika griezumā, kā arī neiespējamību ieraudzīt mūsdienu mākslas procesus no nākotnes vēsturnieka pozīcijas.



Dalībnieki: Agate Tūna (LV), Kristīne Krauze-Slucka (LV)
Kuratore: Liāna Ivete Žilde (LV)
Attēls: Ina Stūre/ Kristīne Krauze Slucka